Kutelīga situācija
1. Pagājušajā nedēļā politiskā opozīcija centās uztaustīt platformu, kas līdzētu kritizēt valdošās koalīcijas izstrādātos šā gada budžeta grozījumus. No vienas puses, tos atbalstīt opozīcija nevar, no otras - izskatītos jocīgi, ja tā balsotu pret algu paaugstināšanu skolotājiem vai papildu finansējumu ceļiem. Vienkāršākais risinājums - paziņot, ka piešķirtās summas ir daudz par mazu. Te vājā vieta ir tā, ka nekas netraucē valdošajai koalīcijai sparīgi piekrist, bet prātīgi atgādināt, ka laiki nemierīgi, naudas ir tik, cik ir, utt. Attiecīgi, ja opozīcija nevar dot konkrētu alternatīvu līdzekļu piešķiršanas variantam (citāds sadalījums) vai papildu līdzekļu iegūšanai, strīds beidzas, tā īsti nesācies. Opozīcijai par sliktu spēlē arī patiešām nedrošā situācija pasaules ekonomikā. Ja tā būtu citāda, varētu pietiekami korekti teikt, ka, lietojot sporta terminoloģiju, Dombrovskis kā premjers ir bijis labs vārtsargs, tomēr viņš objektīvi nav uzbrucējs; cik ilgi mīņāsimies savā laukuma pusē utt. Pašlaik premjers var pamatoti aizrādīt, ka doties uzbrukumā ir pāragri, savukārt aizsardzībā vislabāk spēlē viņa komanda utt.
Rezultātā veidojas paradoksāla situācija. Opozīcijai Saskaņas centra (SC) personā iegājies pārmest t. s. latviešu partijām nevajadzīgu paranoju, latviešu fobiju ekspluatāciju, «nacionālo kārti» un tādā garā. Mēs, SC, gribam runāt par labklājību, ekonomisko tematiku. Bet manevra iespējas šādai runāšanai kļūst arvien mazākas, un var gadīties, ka pašam SC jāķeras pie «sabiedrību šķeļošās tematikas». Protams, šo vingrinājumu SC var veikt, dievojoties, ka tas ir piespiedu solis («koalīcija vēršas pret SC Rīgā, izmantojot nacionālo kārti, kas cits mums atliek...»). Tiesa, tā SC varētu būt riskanta politika, jo atgādinātu t. s. valodas referenduma kaislības. Tas gan nebūtu izdevīgi arī valdošajai koalīcijai, jo sacensties, kurš būs skaļāks latvju patriots, nebūs parocīgi nedz Reformu partijai, nedz Vienotībai. Tā teikt, īsti priecīgs neviens nav, bet - ja neko citu izdomāt nevar...
Ķīlim iepaticies uzskriet sēkļiem
2. Šķiet, izglītības ministrs sacenšas ar veselības ministri kategorijā «kurš atver vairāk frontes līniju vienlaicīgi». Pagājušajā nedēļā Ķīlim bija iespēja izplūkties gan ar mācību grāmatu lielākajiem izdevējiem, gan par pārmetumiem par pārliecīgu vecāku līdzfinansējumu viņu atvasēm. Izskatījās, ka nogurušas pierādīt savu taisnību ir visas iesaistītās puses.
Šajā kontekstā mums visiem derētu atcerēties divas nepatīkamas patiesības. Pirmā. Tajā, kas attiecas uz bērniem, bizness visā pasaulē sevišķi nekautrējas uzskrūvēt cenas, vai tās būtu rotaļlietas vai apģērbs, vai izglītība, paļaujoties uz vecāku gatavību atteikties no daudz kā cita, tomēr savam bērnam vajadzīgo nodrošināt. Līdz ar to uz bērnu orientēto preču un pakalpojumu cena arvien ir, atvainojos, mazliet neadekvāta, un jautājums ir, kurš par to (vai kādās proporcijās) maksā. Bagātākās valstīs tas nav tik sāpīgi, tomēr pati situācija - spekulēšana ar bērna statusu - ir līdzīga. Otrā. Var jau ilgi un labi pierādīt, kādās auzās iebraukusi Latvijas pirmskolas un vidusskolas mācību sistēma, tomēr nav jau cēla ideāla, kuru sasniedzot gan viss būs labi. Britu un amerikāņu presē par šo tēmu debates ir tikpat kaislīgas un drūmām prognozēm piesātinātas. Tas, par ko Latvijā runā kā teju vai glābiņu - vaučeru sistēma, lielāka skolu neatkarība u. c. -, iespējams, būs liels solis uz priekšu, bet negarantē citu problēmu rašanos (jau pieminētās kaislības ASV un AK).
Mums jārēķinās, ka strīdi par šo tēmu nebeigsies, attiecīgi ir svarīgi saglabāt vēlmi otru uzklausīt un būt gataviem atkāpties no savas «cietās pārliecības».
Stāsts nav par Putinu...
3. Zināmā - ne pārāk plašā, toties aktīvā - publiskās telpas segmentā turpinājās dedzīgas debates, vai Latvijas sabiedrība, tās redzamākie dēli un meitas, adekvāti reaģējuši uz Pussy Riot notiesāšanu Maskavā. Aktīvas reakcijas pieprasītājiem, protams, var indīgi apjautāties, vai viņi tikpat kaismīgi interesējas un iestājas pret vārda, mākslinieciskās izteikšanās brīvības ierobežojumiem Irānā un ir gatavi piketēt pie Ķīnas vēstniecības. Savukārt tai grupai, kuras attieksmi varētu raksturot ar «Putins, protams, maita, bet dievnamā tā ālēties nedrīkst», varētu ieteikt iepazīties ar «dievnama» publiski pieejamo telpu īres cenrādi (dievkalpojumu zāle - 450 000 rubļu dienā, banketu zāle, jā, banketu zāle dievnamā - 85 000 rubļu dienā utt.) un, kas visjautrāk, ēku kompleksā izvietotās automazgātavas reklāmu. Respektīvi, vieta, kur meičas, iespējams, bezgaumīgi jandalēja, nav nekāds dievnams - tas ir mūsdienu pareizticīgās baznīcas saplūšanas ar varu un biznesu neglīts simbols.
Bija interesanti lasīt tās Krievijas inteliģences komentārus, kura nepozicionējas kā politiski aktīva, tomēr nostājās grupas pusē. Traģikomiski, ka šie izglītotie cilvēki centās tiesai atgādināt, ka riskanti, šokējoši eksperimenti ar Dievmātes, Jēzus tēlu bijuši arī Salvadora Dalī u. c. daiļradē. Inteliģence (labā nozīme) nodemonstrēja, ka nesaprot represīvas varas, iespējams, varas dabu vispār - te ir bezjēdzīgi apelēt pie veselā saprāta un kultūras vēstures. Brīžiem liekas, ka ar līdzīgu aizkustinošu naivumu sirgst arī mūsu baltie tēvi un mātes. Otrkārt, notikušais apliecina, cik viegli baznīca var zaudēt jebkādu autoritāti pat ticīgu un pret skaļiem protestiem alerģisku cilvēku vidē. Latvijā kristīgo konfesiju vadītāji tādā marasmā nav krituši, tomēr dažkārt balansē uz riskantas robežas.
Šonedēļ
4. Jaunās nedēļas svarīgākais notikums daudziem cilvēkiem būs 1. septembris, tomēr arī valdības darba kārtībā ir virkne svarīgu un interesantu jautājumu. Piemēram, Labklājības ministrija iepazīstinās ar rīcības plānu periodā līdz 2015. gadam ģimenes valsts politikas nostādņu ieviešanā, Ekonomikas ministrija informēs par situāciju biodegvielas ražošanas nozarē, savukārt Finanšu ministrija mēģina tikt skaidrībā ar pretendentiem uz valsts galvojumiem 2013. gada budžeta kontekstā - īpatnēji, ka pretendentu nav, izņemot ikgadējo studējošo un studiju kredītu galvojumu apjomu; rezultātā veidojas situācija (vismaz pagaidām), ka nākamgad neizlietoti ir galvojumi gandrīz 30 miljonu latu apmērā.