Armīna Rūša piemiņas stipendijas, ko izveidojuši viņa brālis Roberts Rūsis un dēls Armīns Kārlis Rūsis, bet administrē LU fonds. Uz šo stipendiju, kas vienam studentam paredz līdz pat 4000 dolāriem akadēmiskajā gadā, var pretendēt LU, LLU, RTU, RSU, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas bakalaura (sākot no pamatstudiju 2. kursa) un maģistra programmas studenti, ja viņi ir aktīvi studentu un studenšu korporāciju biedri. Gan uz A. Rūša, gan uz visām citām LU fonda stipendijām nupat - 29. augustā - sākusies ikgadējā pieteikšanās, kas ilgs līdz 29. septembrim (sīkāka informācija - www.fonds.lv). Interesanti, ka īpaši korporantiem domātas stipendijas izveidojuši arī vairāki citi mecenāti, tādas piešķir arī pašas korporācijas.
Divi no divpadsmit
2010./2011. gadā pie A. Rūša stipendijas tika arī Liene Martinsone no korporācijas Spīdola un Jānis Purmalis no korporācijas Tervetia. Abiem starp 48 pretendentiem izdevies iekļūt 12 veiksminieku bariņā. «Savā korporācijā biju ieņēmusi gana svarīgus amatus, arī mācībās gāja labi, nolēmu riskēt,» stāsta Liene, kura pērn bijusi seniore gan Spīdolā, gan visu studenšu korporāciju kopējā Prezidiju konventā. Stipendija ļauj desmit mēnešu garumā saņemt Ls 175 ik mēnesi, un šo naudu Liene gan izmantojusi mācību materiāliem, dalībai konferencēs un sadzīves tēriņiem, gan pietaupījusi, jo tobrīd vēl nav bijis skaidrības par iecerēto rezidentūru. Patlaban Liene jau pabeigusi RSU Medicīnas fakultāti un sākusi studijas rezidentūrā internista specialitātē. Paralēli mācībām viņa četrus gadus strādājusi par sanitāri Stradiņa slimnīcas ķirurģijas blokā. «Savienot visu, ar ko nodarbojos, nebija viegli, reizēm likās, ka no mācībām kaut kas tiks upurēts. Bet neesmu nožēlojusi, ka esmu korporācijā, jo tas mani pilnveido,» Liene saka. Spīdolā viņa savulaik nokļuvusi tāpat kā visi jauniņie - ar pazīstamu korporantu uzaicinājumu.
Arī Jāni korporācijā Tervetia ievilcis bijušais skolasbiedrs. «Tā bija vairāk sagadīšanās nekā mērķtiecīga izvēle, bet esmu ļoti laimīgs, ka tā sagadījās,» viņš saka un priecājas, ka no savas korporācijas ir pirmais, kurš ieguvis A. Rūša stipendiju. Šis finansiālais atbalsts Jānim ļauj paralēli studēt divās LU fakultātēs - Datorikas un Juridiskajā -, turklāt mācību gada laikā pagaidām nestrādāt pastāvīgā darbā. «Visu pavilkt nebūtu iespējams,» viņš vērtē un stāsta, ka divu izglītību kombinācijai par labu izšķīries arī tāpēc, ka studijas datoristos labo priekšzināšanu dēļ likušās pārāk vieglas.
Starp savējiem
Darbošanās studentu vai studenšu korporācijā Lienei un Jānim ir daļa no dzīvesveida. Galvenie ieguvumi esot plašais kontaktu loks, dažādu vecumu cilvēku draudzīgais savstarpējais atbalsts, pašu personības izaugsme. «Iegūstu daudz prasmju un iemaņu, korporācija attīsta uzvešanās mākslu, māku runāt, dejot, publiski uzstāties, aizstāvēt viedokli. Tas liek būt drošākai, norūda,» stāsta Liene. Arī Jānis teic, ka korporāciju būtība ir ne vien patriotisms, tēvzemes mīlestība, draudzība, bet arī korporantu sevis pilnveidošana, piemēram, oratora spēju, saskarsmes un etiķetes prasmju iegūšana. «Korporācija pamatā ir godaprāts - mērķis ir padarīt tevi par labu pilsoni, kas dod labumu arī sabiedrībai. Tas ir ieguvums arī karjeras veidošanai. Korporācija ir interesanta ar gaisotni, kas tajā valda, - visi ir savējie. Kaut arī katram ir atšķirīga izglītība, profesionālā joma, visi sanākuši kopā, spēj atrast kopīgu valodu, darbojas pēc vieniem un nedaudz citādiem likumiem, nekā tas notiek ikdienas dzīvē. Ļoti stingri darbojas «vīrs un vārds» koncepts,» Jānis klāsta.
Studentu un studenšu korporācijās ir sava iekšējā hierarhija, stingri noteikumi, kas ne katram ir psiholoģiski pieņemami, arī norises, par ko zina tikai paši korporanti, tāpēc dažkārt nācies sastapties ar cilvēkiem, kas domā, ka korporācijas ir kaut kas līdzīgs sektām, smejas Liene. Jānis piebilst, ka par studentu korporācijām izplatīts uzskats ir «tur dzer alu un kaujas ar zobeniem». Paukošanu puiši tiešām apgūst, bet žūpošanas gan neesot. Ierasti pasākumi ir viesu un izglītojošie literārie vakari, deju stundas, dziedāšana, puišiem un meitenēm kopīgas balles, gājiens valsts svētkos, sporta spēles, teātra festivāls, pasākumi kopā ar korporantiem no Igaunijas, Vācijas, Polijas utt. «Korporācija ir kā maza valsts, tajā jāatbild gan par finansēm, gan par izglītību, kultūru u. c.,» raksturo Liene. Laiku gan korporācija prasa visai daudz, taču plusi atsverot mīnusus. Arī jauniešu interese neapsīkst. «Tās pamatvērtības, sevišķi patriotisms, jau ir nemainīgas arī mūsdienu studentam,» Liene saka.