Pašlaik tā saucamajā reģionālajā politikā ar grūtībām, bet var saprast divas lietas - viena teritoriju reforma pēc kādu 10-12 gadu mocībām ir pie gala un otra tūlīt sāksies.
Vispirms rīkojam nelielu reformu…. ak, piedodiet, KONKURSU.
Tātad - konkurss par reformu.
Nosacījums - ar plaukstu, šķīvi vai cirvi aizsedziet tekstu aiz nākamajiem citātiem. Tātad - trīs ievērojamu personu izteikumi. Uzdevums - kurš un kad teicis šos vārdus?
1. «Pašvaldību apvienošanās ir loģisks un racionāls process»
2. «Pašvaldību reformai ir jāturpinās. Novadiem, kuri nevar izdzīvot, tas arī godīgi jāpasaka»
3. «Būs pašvaldības, kam apvienošanās ir vitāli nepieciešama»
Brīdi apdomājam, nekur neskrienam…un ieskatāmies pareizajās atbildēs.
Pirmais citāts teikts 2000. gada 14. augustā, un diktors ir toreizējais premjers Andris Bērziņš. Cienījamam kungam par godu arī jāteic, ka viņš prognozēja reformu «dabūt cauri» gada (!) laikā. Protams, vispirms tikšot reformēta valsts pārvalde. Jāsaprot - kādos pāris mēnešos.
Otrā lozunga mute ir Ainārs Šlesers. Runa turēta 2009. gada augustā. Toreizējais Rīgas vicemērs gan reformas pabeigšanas datumu nenosauc, bet zina, ka jādarbojas esot ārkārtas režīmā. Precīzāk būtu - ārprāta režīmā.
Trešais redzējums nāk no termiņministra Edmunda Sprūdža pavisam nesen, šī gada septembra beigās. Pašvaldības pašas vēl nesaprotot reformas (laikam jau otrās, jo pirmā bija sūdīga) pasaulvēsturisko nozīmi. Sapratne nākšot pēc 5-7 gadiem, un tad tik atcerēšoties to vīru, kurš stingri un droši virzīja apvienošanās ideju tālāk, neskatoties uz aukām.
Jāpiezīmē arī, ka mūžīgajā reformā ir sava veida ētiska attīstība. Ja atceramies, tad sākumā par to apvienošanos piedāvāja naudu. Vēlāk nāca apjausma, ka tā nav īsti labi. Redz, reforma, par kuru runā Sprūdža kungs un viņa komanda, ir jau otrā. Tātad, loģiski, naudu varētu saņemt divas reizes. Kā zinām no Šveika, tad pat pakārt divas reizes nav atļauts, kur nu vēl divas reizes par vienu un to pašu naudu saņemt. Tā nu šoruden arī skaidri un gaiši pateica - ziniet, naudas tā kā nebūs. Bet CENTĪŠOTIES apvienošanās izdevumus kompensēt. Pēdējais teikums mazliet izbojā ētisko harmoniju, bet nevajag noskumt.
PAREIZAIS VIEDOKLIS. Naudas nebūs, esiet droši. Tās vietā būs izskaidrošanas darbs. Batonu spraušana līgani turpināsies līdz kādam 2019. gadam. Ja tad vēl daži nebūs sapratuši, tiem vienkārši atslēgs elektrību. Vai palielinās iebraukšanas maksu visos pārējos novados.
Un visu šo laiku konsultantiem būs ko vārīties, ierēdņiem būs ko rakstīt un ziņot, politiķiem būs ko paust rūpes, un televīzijai būs ko rādīt. Par to visu maksās naudu. Apgrozījums grozīsies, reitingi celsies, reformas reformēsies.
Būtiskāk tagad ir skatīties, kas notiek pēc 2020. gada, kad šai, laikam otrajai reģionu reformai vajadzētu noslēgties.
Atslābsim.
Tagadējā reformas posmā gudri ielikts aizmetnis nākamajam. Plānoti tātad veseli 30 novadi, štati, lēnes vai kas nu uz to brīdi būs aktuāli. Visādā ziņā ļoti daudz un grūti pārraudzīt. Nākamais posms būtu viens novads ar nosaukumu Latvija (provizoriski), kas organiski iekļautos…ai, kaut kur jau iekļautos.
BET.
Ko gan mēs apvienotu un no kā vārītos, ja nebūtu pāri 500 dažādo pašvaldību, kas deviņdesmitajos nāca briesmīgo Latvijas PSR rajonu vietā!
Ne tikai Satversmes rakstītāji bijuši gudri un tālredzīgi ļaudis.