Iesniedzot dokumentus, būs nepieciešams arī iecerētā uzņēmuma biznesa plāns un dokumenti, kas apliecina ieguldāmās naudas izcelsmi. Kā savā mājaslapā norāda minētie imigrācijas konsultanti, ja klients iegulda pats savu naudu, nepieciešama izziņa par viņa gada ienākumiem Krievijā. Ja tiek investēta uzņēmuma nauda, Šveices varas iestādes var pieprasīt uzņēmuma bilanci par pēdējo gadu vai diviem. «Nauda, kas tiek ieskaitīta no ofšora bez skaidras izcelsmes, nederēs,» īpaši uzsver konsultanti, rakstot par gada uzturēšanās atļauju iegūšanas iespējām Šveicē. Pastāvīgā uzturēšanās atļauja Šveicē būs pieejama tikai tad, ja izveidotais (vai iegādātais) uzņēmums būs darbojies un maksājis nodokļus 10 gadu. Vēl pēc diviem gadiem šāds investors varot pretendēt arī uz Šveices pilsonību. Saņemot uzturēšanās atļauju, Šveicē ir jāpavada vismaz 181 diena gadā. Minētie ieguldījumi gan negarantē to, ka uzturēšanās atļauja tiks izsniegta.
Atbildot uz kāda interesenta jautājumu, kā rīkoties, lai varētu brīvi pārvietoties pa Eiropu, konsultanti iesaka divus vienkāršākos ceļus: noformēt otro pilsonību, kas dod iespēju ceļot Šengenas zonā (konsultanti iesaka to darīt Bulgārijā, Melnkalnē vai eksotiskajā Sentkitsas un Nevisas Federācijā), vai iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā. Mūsu valsts piedāvātās shēmas vājā vieta esot liegums iegūt dubulto pilsonību.