«Tas man ir kā hobijs,» Dace saka par pēdējo, jo peļņu avīze un portāls nenes, toties to veidošanas process gan uzņēmīgo sievieti aizrauj. Ar Daces dalību nesen Anglijā nodibināta arī Latvijas - Lielbritānijas Tirdzniecības palāta, lai veicinātu abu valstu uzņēmēju kontaktus.
Nuja, viss skaidrs...
Uzaugusi Talsu rajona Selekcijā, kur pēc skolas bija divi varianti - vai nu zinātne, vai darbs bērnudārzā -, Dace izvēlējās iet mammas pēdās un izstudēja pirmsskolas pedagoģiju. Bērnudārzā gan viņa tā arī nesāka strādāt, jo jau studiju laikā apprecējās, piedzima abi dēli, un mājas dzīve ņēma virsroku. Vēlāk Dace izšķīrās un pārcēlās uz Liepāju, kur ieguva jurista palīga kvalifikāciju Juridiskās koledžas filiālē. Gribēja studēt tālāk, taču, redzot, ka īsti nevar savilkt galus, nolēma - jābrauc izlūkos uz Angliju, kurp jau bija devušies pirmie darba meklētāji no Latvijas.
Izlūkot neko neizdevās, taču atceļā no Londonas Dace lidmašīnā iepazinās ar angļu - latviešu firmas vadītāju, kas viņai piedāvāja biroja darbu savā uzņēmumā. Tiesa, uz pieciem mēnešiem. «Tad darbiņš beidzās, aizbraucu mājās. Domāju - ko nu? Devos uz Angliju otrreiz, un tad man gāja kā filmā un kā visiem latviešiem, kas valodu nezina, līdz ar to darbu atrast nevar utt.,» Dace stāsta. Ar draudzeni paņēmušas aizdevumu bankā un strādāt braukušas caur firmu, kas Lielbritānijā solīja zelta kalnus. Nokļūstot Londonā, izrādījās, ka darba nav. Dace zvanījusi firmai un cēlusi traci, līdz viņām pretī atsūtīti cilvēki, kas nogādājuši abas Norhemptonā. Viens no viņiem bijis tāds, ka licies - nu ja, viss skaidrs, kas mūs te sagaida... Viss beidzies labi, lai gan meitenes pēc tam ilgāku laiku vadātas pa visu Angliju, jo darbs nekur neatradās. Beigās viņas apmetušās Norhemptonā - kā būs, tā būs. Pilsētā bija sviestmaižu fabrika, kur strādājuši sabraukušie latvieši, taču Dace nolēma: «Vai tāpēc mācījos Juridiskajā koledžā? Nē, labāk apgūšu valodu, mācīšos, bet darīšu ko labāku.»
Pienākumos - latvieši
Pirmo darbu pēc četru mēnešu dīkstāves Dace dabūja veikalā. Sāka kā pārdevēja, tad kļuva konsultante. Vienu brīdi paralēli strādāja par tulku, kā brīvprātīgā mācīja angļu valodu un datorprasmes Anglijā ieceļojušajiem austrumeiropiešiem un regulāri sūtīja savu CV juridiskajām firmām. Dace arī iestājās universitātē un paralēli studijām tika pie advokāta palīdzes darba uz pusslodzi. Starp citu - ne bez portāla Anglo Baltic News palīdzības, ko jau tolaik bija izveidojusi. Advokātu birojs portālu ievēroja, jo interesējās par reklamēšanos latviešu auditorijai, taču līdz ar šādu sadarbību tas Dacei piedāvāja arī darbu. Firma pārsvarā nodarbojās ar kompensācijām pēc nelaimes gadījumiem darbavietās, un Dace tur apkalpoja latviešu klientus. «Advokāta palīga darbs gan bija visai garlaicīgs. Man patīk tikties, runāties ar cilvēkiem, bet bija visu dienu ofisā jāšķirsta lietas...» Dace atminas. Viņa priecājas, ka nesen kļuvusi par biznesa attīstības menedžeri Baltijas valstīm konsultāciju uzņēmumā CCBaltic. Te Daces pienākums ir veidot uzņēmēju pārrobežu kontaktus, sadarbības tiltus.
Avīze uztur kopību
Ik dienu pēc darba Dace sēžas pie datora un ķeras pie Anglo Baltic News veidošanas. Doma par šādu portālu viņai radusies, kad manījusi, ka vairs nespēj ar praktisku padomu palīdzēt visiem vietējiem latviešiem, kam tas vajadzīgs. Portāla apmeklējumu skaits pamazām vairojās, un Dace spēra nākamo soli - sāka izdot avīzi. Sākumā cerēja to tirgot, taču piekritēji bija tikai bezmaksas laikrakstam, tāpēc arī tagad izdošanas izmaksas un drukāšanu Talsos sedz reklāmdevēji, bet rakstus cilvēki no visas Lielbritānijas un arī Latvijas iesūta aiz tīras brīvprātības. Dace stāsta, ka šādu aktīvistu ir daudz, jo cilvēki grib, lai par viņiem uzzina citi latvieši, turklāt avīze aptver gan lietišķas tēmas un aktualitātes, gan rakstus par sabiedriskiem pasākumiem un sadzīvi. Avīzi lasot arī Latvijā. «Par pirmo numuru tiku ļoti kritizēta, bet mācos, pētu, attīstos. Esmu uzķērusi, ko gribu.» Dace stāsta, ka portāla un avīzes izdošanai nodibinājusi uzņēmumu, caur kuru briest arī citi projekti. Viens no tiem - nominācija Uzņēmīgais latvietis Apvienotajā Karalistē, kurai pretendentus aicināts iesūtīt ikviens. «Bail jau teikt, bet domas rosās. Gribētos, lai tā kļūst par vispasaules latviešu avīzi. Šobrīd portālu vidēji mēnesī skatās cilvēki no 48 valstīm,» Dace atklāj. Viņa arī padalās, ka nespēj pieņemt, kāpēc aizbraukušos Latvijā sauc par nodevējiem. «Vienalga, kur pasaulē esam, mēs esam latvieši, varam būt draudzīgi, nevis rieties. Aizbraukt - tā ir mana izvēle, kāpēc lai es tā nedarītu?» Dace klāsta un piebilst, ka arī Anglijā nav tikai baltā vai melnā - viss ir krāsains. Savukārt iespējas kaut ko sasniegt būs, ja mēģināsi un darīsi.