Diemžēl mēs padomi nevaram informēt, jo padome vairs nav rīcībspējīga. Atkāpās divi padomes locekļi tāpēc, ka otrdien padome vienbalsīgi pieņēma lēmumu, ka nekavējoties ir jāpalielina airBaltic pamatkapitāls, un to atbalstīja arī visi valsts pārstāvji padomē. Savukārt nākamajā dienā akcionāru pilnsapulcē valsts ar saviem pārstāvjiem no tāda lēmuma atturējās, kas ir stipri pretrunīga rīcība.
Kāda pašlaik ir situācija airBaltic?
Atkal ir sacelts liels troksnis ap airBaltic, bet īstenībā situācija ir samērā vienkārša, ko apstiprināja arī padome, - nekavējoties ir jāpalielina pamatkapitāls. Dombrovska kungs diemžēl kārtējo reizi vilcina procesu. Ir skaidri redzams, ka nav nekādas vēlmes pieņemt lēmumu līdz vēlēšanām. Prognozēju, ka otrdien valdībā būs apmēram tāds lēmums - nu principā jau to vajadzētu, un valsts ir gatava piedalīties pamatkapitāla palielināšanā, bet trūkstot vēl kaut kādas informācijas. Kas vienmēr tiek pieminēts, ka trūkst akcionāru līguma grozījumu. Bet kā gan var grozīt akcionāru līgumu, ja nezina, kādās proporcijās pēc tam būs akcionāri. Ja valsts piedalās akciju emisijā, tad valsts varbūt saglabā savu proporciju 52%. Ja nepiedalās emisijā un tiek apstiprināts valdes piedāvātais variants, tad valstij paliek 25% uzņēmumā un būtiska ietekme uz lēmumu pieņemšanu. Bet, ja tiek īstenots variants, ko valdības pieaicinātais konsultants Prudentia piedāvā, tad valdībai paliek zem 2% airBaltic akciju. Tā ir būtiska atšķirība, vai valstij ir 2%, 25% vai 52% airBaltic akciju, kas būtiski ietekmē to, kādam būtu jābūt akcionāru līgumam.
Ir dzirdēts, ka lēmuma process airBaltic jautājumā tiek kavēts vienkārši tāpēc, ka Valdim Dombrovskim ir lielas antipātijas pret Fliku?
Personiskām simpātijām biznesā nav vietas. Es arī nebūtu balsojis par Dombrovski, bet ar premjerministru man tomēr ir jāsadarbojas. Bet, ja es esmu vienīgais, kas traucē, tad varu skaidri pateikt - es neturēšos pie sava krēsla, tā ka tas ir priekšnosacījums visām tālākām darbībām. Bet tādā gadījumā valstij ir jānāk ar skaidru lēmumu, cik tā grib ieguldīt airBaltic, un arī nauda uzņēmumā ir jāiemaksā. Tad arī varam runāt par dažādām vēlmēm un dažādiem «vajadzētu». Iemaksājiet naudu un tad runājiet tālāk! Tāpat kā par akcionāru līguma grozījumiem - jābūt skaidrībai, nevis kuluāros runātām lietām.
Artis Kampars ir izteicies, ka ir jāmaina airBaltic vadība. Vai valsts to var izdarīt bez privātā akcionāra piekrišanas?
Valsts viena pati nevar nomainīt airBaltic vadību. Tas ir pozitīvs mantojums jau no SAS laiku airBaltic līguma, ka valsts nevar ielikt politiskas figūras uzņēmuma operatīvajā vadībā. Es gan esmu dzirdējis, ka Kampara kungam nav vēlēšanās tikai mainīt uzņēmuma vadību, bet arī liela vēlme kļūt par airBaltic valdes locekli pašam. Tas arī ir tieši tas gadījums, no kura baidījās SAS, kad 1995. gadā slēdza pirmo airBaltic akcionāru līgumu, ka pa lidojumu drošību būs atbildīgs politiķis. Premjers steidz ļoti ātri vērtēt Ulda Auguļa vai manu atbilstību amatam, bet piesedz Kamparu, kurš bez mazākajām šaubām ir radījis kompānijai un valstij milzīgus zaudējumus.
Kampars arī izteicies, ka varot atcelt akcionāru līgumu un darboties pēc vispārējās likuma izpratnes uzņēmumu pārvaldē. Vai tāda konstrukcija ir iespējama?
Absolūti iespējama, bet tad ir jāsaprot, kāda būs airBaltic akcionāru proporcija. Ja valstij paliek 2% vai 25% akciju, varbūt tomēr valstij ir izdevīgi, ka ir tāds akcionāru līgums, kas mazākuma akcionāru aizsargā.
Jums pārmet, ka valsts pagājušajā gadā ir ieguldījusi kompānijā pieklājīgu naudas summu, bet nav skaidrs, kur tā ir palikusi. Kur tā ir palikusi?
Abi akcionāri - ne tikai valsts - pagājušajā gadā ieguldīja kompānijā kopumā 30 miljonus latu. Bet 31 miljonu latu kompānija samaksāja SAS par veciem parādiem. Tātad šī akcionāru kopā ieguldītā summa nebija pietiekama pat tam, lai samaksātu iepriekšējos parādus SAS.
Kā varat komentēt skaļo Valda Zatlera paziņojumu, ka airBaltic joprojām notiekot valsts zagšana bezmaz gaišā dienas laikā.
Nesaprotu, kas un ko zog - valsts kaut ko zog, vai kāds cits kaut ko zog. Politiķis Valdis Zatlers gan šoreiz varēja paklusēt, tāpat kā klusēja airBaltic vadība - katru reizi, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers izprasīja biļetes biznesa klasē sev un savas ģimenes locekļiem atvaļinājuma ceļojumiem. AirBaltic nevērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, jo turēja valsts reputāciju par augstāku.
Kā? Valdis Zatlers izprasīja biļetes no airBaltic par velti?
Teiksim tā - viņš lidoja par ļoti īpašām cenām.
No Vienotības politiķu puses nebeidz skanēt, ka airBaltic akcionāru līgumā ir pazemojoši noteikumi un tas ir jāmaina. Sakiet, kā jums pagājušajā gadā izdevās piespiest Valda Dombrovska valdību noslēgt līgumu ar šādiem pazemojošiem noteikumiem?
Ziniet, bez tāda akcionāru līguma, kāds ir, es airBaltic nebūtu ieguldījis ne santīma. Tad būtu politiska vadība un airBaltic būtu piemeklējis tāds pats liktenis kā daudzas citas kompānijas, kuras vada politiķi. Dombrovska valdība pati pagājušajā gadā apstiprināja airBaltic līgumu, un tā ir tīra priekšvēlēšanu retorika, ka līgums vairs nepatīk. Tā jau bija pagājušajā gadā pirms vēlēšanām, un tā notiek tagad pirms vēlēšanām, ka paša Dombrovska apstiprinātais līgums pašam Dombrovskim nepatīk.
Bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards jums pārmet, ka ne reizi neesat informējis valsti par milzīgajiem zaudējumiem pagājušajā gadā, bet tik stāstījis par peļņu.
Mums jārunā par vienu situāciju, kas bija pašā 2010. gada sākumā. Mēs zinām, kā notikumi attīstījās pēc tam - degvielas izmaksas pieauga par 25 miljoniem latu, ārkārtīgi strauji pieauga degvielas cenas, notika vulkāna izvirdums Īslandē. Ir trīs lietas, par kurām Gerharda kungs un valdība gan ir pilnībā atbildīga, - tā pacēla lidostas Rīga tarifus, atstājot tos nemainīgus Ryanair, un pacēla lidostas apkalpošanas cenas airBaltic, atstājot tās tādas pašas Ryanair, un tas, kas katru reizi atkārtojas, ir vilcināšanās - valdība emisiju aizkavēja vairāk nekā par pusgadu, kādēļ vairāk par astoņiem mēnešiem kavējās lidmašīnu piegāde, kas radīja kompānijai zaudējumus vismaz 25 miljonu dolāru (12,5 miljoni latu - red.) apmērā. Gerharda kungam ir liela atbildība par visu šo, un viņš to lieliski zina.
Kāpēc jūs parakstījāt airBaltic gada pārskatu bez audita ziņojuma?
Gada pārskats man ir jāparaksta, bet auditētais gada pārskats būs kopā ar akcionāru lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.
Jūs kā vienu no rīcības variantiem esat ierosinājis arī savu daļu pārdošanu airBaltic. Kāpēc tā?
No privātā akcionāra BAS puses esam iesnieguši priekšlikumu, ka varētu pārdot visas savas kapitāla daļas, saņemot atpakaļ tikai savu ieguldījumu, vai arī atpirkt valsts kapitāla daļas. Tā stagnācija kompānijā nevar vairs turpināties. Mēs atkal esam zaudējuši rindu uz lidmašīnām, ko mēs gribējām pasūtīt uz 2013. gadu. Rinda ir pazaudēta - valsts lēmumu vilcināšanas dēļ. Kā notika vilcināšana? Vispirms bija jātaisa audits - tad četri mēneši taisīja vienu auditu. Tad tika pieaicināta vēl viena konsultantu kompānija no valsts puses, kas arī pusotru mēnesi ir strādājusi. Un, ja joprojām valstij nav informācijas par kompāniju, tas taču ir pilnīgs absurds!
Kādas ir jūsu prognozes, kā tuvākā pusgada laikā attīstīsies notikumi ap airBaltic?
Ir vairāki scenāriji - valsts pārdod savas akcijas, BAS pārdod savas akcijas vai galu galā tomēr izlemj palielināt pamatkapitālu. Ja nekāds lēmums netiek pieņemts, nu tad tuvākajā laikā sāksim ievērojamu darbības ierobežošanu. Samazināsim lidmašīnu skaitu, lidojumu skaitu un pārdomāsim, vai vispār var turpināt komercdarbību.
Vai airBaltic var pārtraukt darbu vispār?
Šis variants ir jāizskata, ja akcionāri nav spējīgi nekādu lēmumu pieņemt. Galu galā uzņēmums ir dzīvs organisms, ja apstājas lēmumu pieņemšana, tad ar laiku iestājas klīniskā nāve. Tas tā ir.
Vai pieļaujat iespēju sniegt prasību tiesā pret valsts pusi airBaltic par uzņēmuma graušanu?
Par to ir pāragri runāt, bet tas sistemātiski notiek. Paskatieties, kas notika pagājušajā nedēļā. Komercinformācija, kas ir bijusi pieejama tikai padomes locekļiem un valdības konsultantiem Prudentia, tiek izplatīta pa labi un pa kreisi. Arī komercinformācijas izplatīšana ir sava veida kompānijas iznīcināšana. Tas tā nevar turpināties. Kompānija pastāv 15 gadus, un nekad tā nav noticis, tas notiek tikai tagad, kad ir konflikts ar Dombrovska valdību. Nav svarīgi, kam tā kompānija pieder, bet - ka airBaltic attīstās un strādā. Kad es atnācu uz airBaltic, kompānijas ieguldījums Latvijas IK bija praktiski nulle, tagad tie ir 2% no Latvijas IK. Nav slikti vienam uzņēmumam, to nevajadzētu iznīcināt tikai tāpēc, ka Dombrovskim nepatīk Fliks. Bet, ja nav airBaltic, tad lidostā Rīga investīcijas arī nav vajadzīgas. Tad ir vajadzīgs labs ceļš uz Viļņu, lai var lidot no turienes.