Savukārt biedrības Dzimtā valoda līderis Vladimirs Lindermans, kurš iepriekš vairākkārt pauda, ka galvenā krievvalodīgo prasība ir, lai krievu valoda Latvijā nebūtu svešvaloda, komentējot eksperimentu, šobrīd saka, ka vēloties, lai krievu valoda tāda nebūtu ne tikai de facto, bet arī de jure.
Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), kurš «savas pašcieņas saglabāšanai» piedalījās parakstu vākšanā par krievu kā otrās valsts valodas referenduma rīkošanu, vaicāts, vai šāds eksperiments nepierāda, ka krievu valoda Latvijā arī bez oficiāla statusa ir pašpietiekama un netiek diskriminēta, atbild, ka viņš esot kopā ar saviem vēlētājiem, kuri jūtas apdraudēti. «Jautājums ir par to, ka [krievvalodīgie] cilvēki uzskata, ka ļoti lielā mērā viņi tiek ignorēti,» saka mērs. Vienlaikus viņš atzīst, Latvijā ir problēmas ar latviešu valodas zināšanām, un piebilst, ka RD šogad ieviesusi bezmaksas valsts valodas kursus. Taujāts, vai tas nozīmē, ka viņš cīnās par latviešu valodas pastāvēšanu, N. Ušakovs atbild: «Mana pārliecība paliek absolūti nemainīga, Latvijā ir jābūt vienai valsts valodai - latviešu valodai.»
«De facto krievu valoda Latvijā nav svešvaloda, bet de jure tā ir. Mēs prasām, lai krievu valodai būtu kāds statuss,» saka V. Lindermans. Viņš, atsaukdamies uz valodas likumu, kurā minēts, ka visas valodas, izņemot lībiešu, Latvijā ir uzskatāmas par svešvalodām, norāda, ka aptuveni 90% krievvalodīgo būtu apmierināti, ja krievu valodai būtu tāds statuss kā minētajam izņēmumam. «Ko darīt tālāk, ir vajadzīgs kompromiss. Ne no manas puses tagad, bet no vairākuma puses, no latviešiem ir vajadzīgs kompromiss,» saka V. Lindermans.
«Tas tikai apliecina, ka latviešu valodai ir vajadzīga aizsardzība un tā ir tikai jāpastiprina,» par eksperimenta rezultātu saka deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK). Ar pastiprināšanu viņš domā ne vien VL-TB/LNNK ierosinājumu Satversmes pantu par latviešu kā vienīgo valsts valodu padarīt negrozāmu, bet arī vairot to profesiju skaitu, kurā valsts valoda ir obligāta. I. Druviete uzskata, ka «latviešiem beidzot ir jāapzinās, ka viņiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums runāt latviešu valodā». Tāpat viņa aicina valsts augstākās amatpersonas savā darbā, tajā skaitā komunikācijā ar medijiem, runāt tikai latviešu valodā.