Pirmais no Iespējamās misijas Olaines 1. vidusskolā nonāca ķīmijas skolotājs Juris Zakrevskis. Viņš pasniedzis tā, ka ķīmijā viss bija saprotams. «Pie Iespējamās misijas skolotāja mums bija eksperimenti, katru stundu viņš parādīja kaut ko interesantu, šeit tā nav,» uz jautājumu, kā ir mācīties pēc tam, kad Misijas skolotājs skolu pamet, atbild Kristiāns. J. Zakrevskis gan bijis diezgan stingrs un pie viņa visu vajadzēja nodot laikā, bet «katram jau kādi savi knifi». Bruno Bahs tagadējiem divpadsmitajiem pamatskolā mācīja vizuālo mākslu. Viņš esot pratis iemācīt, kā vienkāršiem paņēmieniem dabūt gatavu reālistisku zīmējumu.
Politikā pie E. Plētiena divpadsmitie esot sākuši strādāt patstāvīgāk. Laumai šķiet, ka šobrīd viņi vairāk līdzinās studentiem universitātē. «No šī mācību gada sākuma ir tā, ka mums nav kontroldarbu, bet mēs paši mājās visu gatavojam. Nav tādu - iezubrī teoriju, un es tev iedošu lapu,» paskaidro Kristiāns. Sākumā šķitis, ka būs grūtāk, bet izrādījies pretēji. «Uz daudziem jautājumiem jau vienkārši var atbildēt, ja dzirdi, kas notiek apkārt,» saka Mārtiņš. Lauma piebilst, ka tagadējais politikas skolotājs skolu beidzis samērā nesen, tādēļ kontroldarbos pārāk labi pārzinātu viņu «špikošanas» paņēmienus.
«Negribu komentēt,» uz jautājumu, kādēļ tad gados jaunos Iespējamās misijas skolotājus grūtāk uztvert nopietni, smiedamies atbild Mārtiņš. Kristiāns gan viņam nepiekrīt: «Skolotājs paliek skolotājs, vienalga, cik viņam gadu. Viņš ir nolikts priekšā, lai iemācītu mums kaut ko.» Vēl viens pluss šiem pedagogiem esot prasme darboties ar interaktīvajām tehnoloģijām. «Mums gandrīz katrā kabinetā ir interaktīvā tāfele, bet pārējie skolotāji viņu vispār tikpat kā nekad neizmanto,» saka Kristiāns. Lai gan mūsu sarunas laikā E. Plētiens klasi pametis, pēc jautājuma, kādi ir šo skolotāju mīnusi, atskan klusums. Pēc brīža Elīna tomēr sadūšojas: «Kad mums bija vecā vēstures skolotāja, viņa stāstīja visu pati no sevis un neieskatījās grāmatā. Bet tagad skolotājs kaut ko izlasa grāmatā un tikai tad pastāsta.»