Pavisam nesen ar atomprogrammu Rietumus kaitinājusī Irāna uz savas ādas pārbaudīja, ka kiberkarš nav sirreāls fantastu izgudrojums, bet īsts, valsti paralizējošs trieciens. Iesūtot irāniešu stratēģiski svarīgo objektu datorsistēmās datorvīrusu Stuxnet, kam piemīt spēja vairoties un inficēt aizvien jaunus objektus, ļaundariem izdevās apgrūtināt arī atomelektrostacijas darbu.
Lai likvidētu traucējumus, Irānas valdībai nācās pat noīrēt palīgus Eiropā. Šis incidents, ko daži plašsaziņas līdzekļi nodēvēja par pirmo īsto kiberkaru cilvēces vēsturē, uzskatāmi parādīja, ka XXI gadsimtā tīri labi var iztikt bez tanku un kājnieku nosūtīšanas uz ienaidnieka teritoriju. Stratēģiski svarīgos objektus var neitralizēt, arī enerģiski darbojoties ar datora tastatūru pasaules otrā malā.
Nocietina datorsistēmas
Drošībniekiem sen nav ilūziju, ka šie draudi ir reāli, tāpēc progresīvākās zemes mērķtiecīgi nocietinās pret ienaidnieku digitālajiem ieročiem, kas spēj apskriet pasauli nepilnas sekundes laikā.
ASV Nacionālās drošības plānotāji piedāvā īpaši aizsargāt ne tikai valdības institūcijas, bet arī elektrotīklus, sakaru sistēmas, ūdensapgādes infrastruktūru, banku tīklus. «Pat no vislabākās militārās aizsardzības sistēmas nav jēgas, ja ārkārtīgi svarīga civilā infrastruktūra nespēj izturēt triecienus,» ASV aizsardzības ministra vietnieks Viljams Lins aģentūrai Reuters paskaidro, kāpēc amerikāņi pie datorsistēmu nostiprināšanas strādā vairāk nekā runā par to. Viņš ir pārliecināts, ka ikvienu nākotnes konfliktu pavadīs kiberkarš, kura galvenie uzdevumi būs «izslēgt gaismu» ienaidnieka teritorijā, apturēt satiksmi un naudas plūsmu.
«Manuprāt, šis ir pavērsiena punkts. Agrāk bija tikai kibernoziedznieki, tagad, baidos, ir kiberterorisma, kiberieroču un kiberkaru laiks,» Kaspersky Lab līdzdibinātāju Jevgeņiju Kasperski citē britu laikraksts Independent.
Lielākajiem Pentagona piegādātājiem - Lockheed Martin, Boeing, Northrop Grumman, BAE Systems un Raytheon - konstanti pieaug produktu un pakalpojumu klāsts, kam vēl pirms pāris desmitgadēm nevienā armijā neatrastos vieta. Šogad ar kiberkaru saistīto produktu tirgus pasaulē sasniedzis 140 miljardu ASV dolāru vērtību.
Viens otru vēro
ASV amatpersonas ne reizi vien paudušas satraukumu par ķīniešu un krievu hakeru uzbrukumiem elektrotīklam, kas Ziemeļamerikā tiek kontrolēts caur internetu. Līdz ar to tas ir pateicīgs uzbrukumu objekts. Bijušais ASV Nacionālās drošības padomes darbinieks Ričards Klārks šogad publicētajā grāmatā Cyber War apgalvo, ka Ķīna inficējusi amerikāņu infrastruktūru un zināmā mērā spēj to kontrolēt. Ķīnieši, protams, to noliedz.
Amerikāņu aizdomas apstiprina antivīrusu ražotāju McAfee interneta draudu analītiķis Dmitrijs Alperovičs: «Kad jūs ASV sūtat e-pastu publiskā sistēmā, jūs droši varat tai pievienot kopiju ķīniešu valodā, jo ļoti iespējams, ka viņi tāpat to izlasīs. Viņi ir ļoti dziļi iefiltrējušies mūsu tīklā.» Tomēr eksperts uzskata, ka ķīnieši atpaliek no Krievijas, Izraēlas, ASV un Francijas.
Pentagons XXI gadsimta karadarbībai gatavojas nopietni. Kiberarmijā jau ir vairāk nekā 40 tūkstoši «karotāju» - militārpersonas, civilie datorspeciālisti un nolīgto datorfirmu darbinieki, vēsta aģentūra AP.
Sveiciens no Izraēlas?
«Tam piemīt dažas spējas, kādas mēs iepriekš neesam redzējuši,» Stuxnet darbību aģentūrai Reuters komentēja ASV Kara flotes viceadmirālis Bernards Makuloks. Kā zināms, šis vīruss iemājoja kompānijas Siemens izgatavotajā elektrotīkla un spēkstaciju vadības sistēmā, traucējot 30 tūkstošu datoru darbību. Tehnoloģiju žurnāls Computer World pavēstīja, ka tas noteikti ir kādas valsts atbalstīts uzbrukums, un pat norādīja iespējamo virzienu - Izraēla.
Kiberkarošanas māksla Izraēlā patiešām ir izvirzīta par vienu no balstiem. «Datortīklu izmantošana spiegošanā mūsdienās dod tādas pašas priekšrocības kā gaisa spēku iesaistīšana XX gadsimta karadarbībā,» Izraēlas ģenerālmajoru Amosu Jadlinu citē žurnāls Defense Technology International. Pat premjerministrs Benjamins Netanjahu atzinis, ka kiberkarš ir nacionālās drošības prioritāte.
«Kiberuzbrukumu izcelsmi ir ļoti grūti noteikt. Ņemot vērā, cik ātri dati ceļo pa pasauli, ir sarežģīti atrast sākumpunktu. Un vēl grūtāk ir noskaidrot, vai to sponsorējusi valsts,» nesteigties ar secinājumiem mudina ASV Kara flotes koledžas kiberkara eksperts Dereks Reverons.
Žurnāls Forbes uzskata, ka zibenskarš radījis pavērsiena punktu pasaules militāro konfliktu vēsturē un tagad jārēķinās, ka ikvienu karadarbību pavadīs šādas aktivitātes. Savukārt nepaklausīgajai Irānai šī drīzāk bijusi mācība, ka tās teritorijā var notikt līdzīga atomkatastrofa, kāda piemeklēja Černobiļu, ja tā nepakļausies Rietumu spiedienam beigt kodolprogrammu. Šajā situācijā vislabāk jūtas nemodernas valstis. Piemēram, Āfrikas zemes un agresīvā Ziemeļkoreja. Ja tā nolemtu dot kibertriecienu Rietumiem, tiem tikpat kā nebūtu pret ko vērst atbildes triecienu.