Kā pārliecinājās Diena, pat Valsts kanceleja nav informēta par šo pētījumu. Valdības vadītājas Laimdotas Straujumas (Vienotība) preses sekretāre Džeina Tamuļeviča Dienai stāsta, ka slepenības zīmogs pētījumam uzlikts tādēļ, ka tas vistiešākajā mērā saistīts ar valsts iekšējo drošību. Vienlaikus gan tiek solīts, ka pētījuma secinājumi, ciktāl to atļaus drošības apsvērumi, tiks publiskoti.
Par šādu praksi pārsteigts ir sabiedrības integrācijas eksperts, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs, kurš uzskata, ka pētījuma veicējiem un tā rezultātiem jābūt publiski pieejamiem. Savukārt Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) ir pārliecināts, ka valdība rīkojusies saskaņā ar likumu par valsts noslēpumu.
Šāda pētījuma pasūtīšana un tā sasaiste ar valsts drošību ir viens no daudzajiem signāliem, kas liecina, ka politiķi ir nobažījušies par iespējamiem etniskiem konfliktiem un spriedzi, kuru var vairot notikumi Ukrainā un Krievijas agresīvā ārpolitika, tostarp arī informatīvais karš. Dienas aptaujātie eksperti atzīst, ka Krievijas «maigās varas» izplatība pēdējos gados ir stipri pieaugusi un tas ir nopietns apdraudējums mūsu integrācijas centieniem. Viena no lielākajām problēmām - Krievijas informatīvās telpas ietekmes pieaugums Latvijas krievvalodīgajā sabiedrībā. Līdz ar to ir jāmainās arī integrācijas politikai. A. Latkovskis uzskata, ka galvenie atslēgas vārdi ir izglītība un kvalitatīvas alternatīvas radīšana Krievijas medijiem. Tam piekrīt arī Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Solvita Vēvere, kura norāda, ka vienotas informatīvās telpas radīšana ir bijis viens no iemesliem arī Mediju politikas nodaļas izveidei ministrijā un 700 000 eiro piešķiršanai Latvijā radītu ziņu krievu valodā stiprināšanai.
S. Vēvere stāsta, ka tapis arī rīcības plāns 2014.-2016. gadam sabiedrības integrācijā. Tā atslēgas pasākumi ir atbalsts nevalstiskajām organizācijām, tostarp mazākumtautību, demokrātisko un pilsonisko vērtību stiprināšanai. Pašlaik ar sabiedrības integrācijas darbu nodarbojas 6 cilvēki, un šā gada budžets šim mērķim ir 533 000 eiro, no kuriem 146 000 atvēlēti diasporas atbalstam. «Nelaime ir tā, ka mūsu valstī plānotie pasākumi un rīcība neiet kopā ar budžetu. Līdz ar to atkarībā no piešķirtā finansējuma mums nākas daudz ko koriģēt savos plānos,» norāda KM pārstāve, vienlaikus atturoties no prognozēm par nākamā gada finansējumu.
Runājot par cittautiešu integrāciju, D. Hanovs uzsver, ka tās pamatā jābūt nevis latviešu valodai un latviskajai kultūrai, bet gan pilsoniskajām un demokrātiskajām vērtībām, jo valodu var iemācīties arī valstij nelojāli cilvēki. Spilgts piemērs tam ir Vladimirs Lindermanis, norāda pētnieks. Tāpat viņš uzsver, ka sekmīgu etniskās iekļaušanas procesu apdraud politiķu bezatbildība, kas īpaši priekšvēlēšanu laikā mēdz nodarboties ar nacionālu kaislību uzkurināšanu. Uzskatam par pilsoniskām vērtībām kā integrācijas pamatu gan nepiekrīt A. Latkovskis, kurš ir pārliecināts, ka tieši valoda, latviskā kultūra un identitāte ir integrācijas stūrakmeņi. Jāpiebilst, ka valdības izstrādātās Sabiedrības integrācijas pamatnostādnes ir atbilstošas A. Latkovska viedoklim.
D. Hanovs arī ir pārliecināts, ka ar sabiedrības integrāciju nevajadzētu nodarboties ne Kultūras, ne Izglītības ministrijai, kas ir konservatīvu politisko spēku pārvaldītas un līdz ar to, viņaprāt, nespēj sekmīgi īstenot modernu politiku. Viņš uzskata, ka vislabāk būtu atjaunot Sabiedrības integrācijas sekretariātu. Tam kategoriski nepiekrīt A. Latkovskis, dēvējot to par sabiedrības naudas nelietderīgu šķērdēšanu.