Pārmaiņas pašreizējā kārtībā nesekmē arī ES transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu direktīva - lai gan pieņemts, ka jauniem auto Eiropā pirmā tehniskā apskate veicama pēc četriem gadiem, tomēr šis likums nav akmenī cirsts, atstājot dalībvalstīm tiesības pieprasīt biežāku apskašu veikšanu, un Latvija to arī izmanto. Pārmaiņas neviesīs arī jaunie noteikumi, par kuriem EP deputāti balsos šonedēļ, - tie noteiks tikai minimālos standartus par tehniskās apskates organizēšanu. Savukārt stingrāka kārtība tiks pieņemta attiecībā uz odometra rādījumiem - lai novērstu krāpšanās iespējas ar auto nobraukumu, šoferiem turpmāk tehniskajā apskatē būs jāuzrāda apliecinājums par odometra rādījumu, piemēram, uzlīmes veidā, kā tas ir Vācijā.
Bremzes un sabrukušie ceļi
To, kāpēc Latvijā tehniskā apskate vieglajiem auto veicama katru gadu, Satiksmes ministrijā (SM) skaidro ar mašīnu vidējo vecumu mūsu valstī - tas ir 12 gadu, turklāt vairāk nekā trešdaļa pa Latvijas ceļiem braucošo automobiļu pārkāpušas desmitgades slieksni. ES auto vidējais vecums ir astoņi gadi. Otrs iemesls ir transportlīdzekļu sliktais tehniskais stāvoklis - Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati rāda, ka tikai apmēram puse auto tehnisko apskati mūsu valstī iziet ar pirmo reizi. Visbiežāk šoferus apskates stacijās iegāž bremžu iekārtas, gaismas ierīces un balstiekārtas. Jāpiebilst, ka ik dienu vidēji 15 automobiļiem tiek fiksēti bīstami bojājumi, bet, piemēram, pagājušajā vasarā notikušajā Tehniskās apskates naktī būtiski trūkumi atklāti vairāk nekā 80% pārbaudīto automašīnu. SM pārstāvis Rolands Rumba norāda, ka arī sliktais ceļu stāvoklis ietekmē to, kāpēc vieglo auto tehniskais stāvoklis Latvijā jāvērtē katru gadu. Te jāpiebilst, ka esam pēdējā vietā ES asfaltēto valsts nozīmes ceļu skaita ziņā. Ar asfaltbetona segumu var lepoties tikai ceturtā daļa ceļu, bet pārējie 75% ir vēstures liecība jeb grants ceļi, kas neatbilst drošas satiksmes prasībām, turklāt teju 40% no tiem ir sabrukuši.
Iekasēšanas mehānisms
Autožurnālists Normunds Avotiņš uzskata, ka tieši sliktā ceļu stāvokļa dēļ tehniskās apskates intervālu Latvijā mazināt nevajadzētu: «Tas, ka auto ir jaunāks par trim gadiem, nav nekāds arguments gadījumos, ja tas izmantots kā taksometrs vai ja ar to braukts pa ļoti sliktiem ceļiem. Izmaiņas situācijā apgrūtina arī tas, ka pie mums joprojām ir transportlīdzekļa ikgadējā nodeva - ja jaunā auto īpašnieks aizmirstu to samaksāt katru gadu, tad pirms tehniskās apskates reizi trijos vai četros gados, pie CSDD kases ieraugot superciparu, viņš, iespējams, paģībtu.»
Gan SM, gan CSDD atzīst, ka tehnisko apskašu biežais periodiskums garantē regulāru nodokļu, nodevu un soda naudu ienākšanu valsts un pašvaldību budžetā, kā arī soda neizbēgamības principa īstenošanu un zagtu transportlīdzekļu atrašanu. CSDD lepojas, ka tās izstrādātā tehniskās apskates sistēma tiek pasniegta kā labās prakses piemērs citām ES dalībvalstīm: «Tā garantē, ka valsts un pašvaldību budžetā nonāk gandrīz 100% nodokļu, nodevu un soda naudas. Turklāt valstij nav jāveido atsevišķs mehānisms iekasēšanas nodrošināšanai, un tas nozīmē mazāku birokrātiju,» skaidro CSDD pārstāve Agnese Korbe. Tomēr, piemēram, Igaunijā kārtība ir vēl vienkāršāka - tur transportlīdzekļa nodevas nav vispār, bet līdzekļus autoceļu uzturēšanai valsts iekasē reizē ar degvielas akcīzes nodokli.
«Uzklausot vairāku autovadītāju viedokļus, secināju, ka pretenziju nav pret apskati, bet gan pret ikgadējo transporta nodevu. Ja auto nav pavisam mazs, nākas maksāt iespaidīgu summu, bet pretī tiek saņemti drausmīgi ceļi. Taču uz apskati cilvēkiem aizbraukt pat patīk - tā ir iespēja pārbaudīt mašīnas pilno tehnisko stāvokli lētāk nekā jebkurā daudzmaz pieklājīgā servisā,» norāda N. Avotiņš.
Grēko pagrīdes servisos
Pirms nepilniem diviem gadiem, kad Saeima skatīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā par valsts tehniskās apskates periodiskumu, raisījās plašas diskusijas. Tika apspriesta arī ideja par automašīnu tehniskajām apskatēm autorizētajos vai neatkarīgajos servisos, kā tas ir Lielbritānijā un Nīderlandē, taču CSDD ieceri kritizēja, sakot, ka veidotos interešu konflikts, ja automobiļu remontētāji veiktu arī to kontroli.
«Auto ekspluatācijas kultūra Latvijā ir briesmīga - liela daļa mašīnu ir nožēlojamā stāvoklī. Pirmkārt, tāpēc, ka ar mūsu valstī ievestajiem lietotajiem auto pirms tam bieži vien notikušas manipulācijas ar tehniskajām vēsturēm. Otrs iemesls - Latvijā automobiļus remontē stipri par maz, un, ja to dara, tad pagrīdes servisos, neievērojot ražotāja norādījumus un taupot uz rezerves daļām. Bieži vien visu nosaka cena, tāpēc vietā tiek likta apšaubāmas izcelsmes detaļa, kas ātri salūst. Nozarē valda mērens bardaks, tāpēc nevajadzētu brēkt par īsajiem intervāliem starp tehniskajām apskatēm, kas ir veids, kā situāciju daudzmaz sakārtot,» uzskata Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.
Valsts policija gatavojas pastiprināti patrulēt laukos un pierobežā, lai novērstu situācijas, kad satiksmē piedalās transportlīdzekļi bez apdrošināšanas vai tehniskās apskates. Likumsargi novērojuši, ka attālākos reģionos līdz ar siltā laika iestāšanos par ierastu praksi kļuvusi ziemas periodā neizmantotu transportlīdzekļu izripināšana ceļu satiksmē un daļai no tiem priekšējo stiklu rotā uzlīme ar beigušos termiņu. Minimālais sods par šādu pārkāpumu ir 85 eiro un divi soda punkti.