Vēl grūtāk saprast, kāpēc šī pieredzējusī partija, kas bija Rīgas domē un ir pārstāvēta Saeimā kopš 90.gadu sākuma, tā vietā, lai stāstītu par J.Birka vadībā paveikto pašvaldībā, sevi pasniedza tik agresīvi ar reklāmas klipiem, kas provocēja nemieru. Vienlaikus tā aicināja latviskās partijas beigt strīdēties, lai krievi nepārņemtu Rīgu. Tagad tā mudina labējos konsolidēties, lai kreisie spēki nepārņemtu visu valsti 2010.gada rudenī Saeimas vēlēšanās. _TB_/LNNK ir ne tikai skaidra, uz nacionālajām vērtībām balstīta ideoloģija, bet arī ekonomiskā programma. Taču nekad tās pastāvēšana nav bijusi tik ļoti apdraudēta kā tagad.
Pašu kļūdas
TB/LNNK reklāmās ironizēja arī par LPP/LC līdera Aināra Šlesera «astoņkāji» - savu cilvēku izvietošanu padomēs. Kad vēlēšanu kampaņa jau uzņēma apgriezienus, TB/LNNK Rīgas domes deputātu kandidātu saraksta otrais numurs Andrejs Požarnovs tika iecelts par Latvijas dzelzceļa padomes priekšsēdi, bet partijas ģenerālsekretārs Juris Saratovs - par Latvijas pasta (LP) padomes priekšsēdētāju. Pat ja J.Saratovs bez Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē saņemtās augstākās izglītības ir guvis pieredzi arī LP un citu uzņēmumu pārvaldē, šis deleģējums tāpat kā Jāņa Straumes atkārtota iecelšana Rīgas brīvostas valdē varēja atstāt iespaidu uz vēlētājiem. Viņiem šajās vēlēšanās bija alternatīva izvēle - bijušā TB/LNNK biedra Ģirta Valda Kristovska vadītā Pilsoniskā savienība, kā arī ideoloģiski radniecīgā partija Visu Latvijai!, kas abas varēja atņemt balsis tēvzemiešiem.
Kādu mēnesi pirms vēlēšanām Diena vaicāja vairākiem TB/LNNK biedriem, kāpēc viņi maksā bargu naudu reklāmu speciālistiem, kuru veikums var tuvināt partiju neveiksmei vēlēšanās. Viens no uzrunātajiem aicināja neiespaidoties no Latvijas faktu aptauju rezultātiem. Vēlēšanas gan parādīja, ka Latvijas faktu pētījums arī šoreiz izrādījās tikpat patiess kā pirms 9.Saeimas vēlēšanām, kad daudzi neticēja Saskaņas centra iespējai iekļūt Saeimā. Latvijas faktu aptaujā, kas bija veikta no 29.maija līdz 3.jūnijam, iekļūšana Rīgas domē tika prognozēta četriem politiskajiem spēkiem, kas arī ir pārstāvēti tajā. TB/LNNK šajā aptaujā atbalstīja 3,0% aptaujāto. Vēlēšanās par TB/LNNK nobalsoja 3,30% rīdzinieku.
Rīdzinieki novēršas
Tēvzemieši pirmo reizi nav pārstāvēti Rīgas domē. Viens no TB/LNNK līderiem Māris Grīnblats Dienai atzina, ka ne tikai domes, bet arī Saeimas vēlēšanās Rīgā partijai agrāk vienmēr ir bijis vairāk atbalstītāju nekā vidēji Latvijā. Kopā pašvaldību vēlēšanās TB/LNNK pat nostartēja labāk nekā iepriekš, kā arī ieguvusi vienu vietu Eiropas Parlamentā. TB/LNNK pašvaldībās kopā saņēmusi 82 mandātus, ieskaitot kopīgos sarakstus ar citām partijām, informēja J.Saratovs.
Pirmdien pēc vēlēšanām TB/LNNK izplatīja paziņojumu, kurā pateicās vēlētājiem, aicinot «neieslīgt pesimismā par kreiso spēku uzvaras gājienu Rīgā un pieturēties pie nacionāli konservatīvajām vērtībām». TB/LNNK valdes locekļi ir pārliecināti, ka zaudējums Rīgas domē var kļūt par izšķirošo impulsu jau sen nepieciešamajai latvisko partiju konsolidācijai, teikts paziņojumā. Rīgas mērs J.Birks uzskata, ka šai konsolidācijai ir jānotiek jau šajā gadā, «lai Saeimas vēlēšanu rezultāts nebūtu tāds kā Rīgā». Tas attiecoties uz visām labējām partijām, norādīja J.Birks, pēc kura domām TB/LNNK ir «sašķeltības upuris».
TB/LNNK priekšsēdis Roberts Zīle jau pirms vairākiem gadiem aicināja konsolidēt partijas, bet tagad atzina, ka to nevarēja izdarīt politiskais spēks, kas pats sašķēlies. R.Zīle pieļāva, ka kampaņā «tas produkts bija ne visai dabīgs - produktam ir jāatbilst tipāžam». Priekšsēdis atzina, ka arī savu cilvēku deleģēšana padomēs bija kļūda. R.Zīle, visticamāk, ir ievēlēts Eiropas Parlamentā, un sociologs Aigars Freimanis pieļauj, ka tad viņš var zaudēt interesi par partiju. Taču TB/LNNK arī nav neviena spilgta līdera, kas varētu pārņemt vadību no R.Zīles, kura prombūtnē TB/LNNK vada vietnieks Gaidis Bērziņš, kurš kandidātu sarakstā bija tikai aiz LDz padomē deleģētā A.Požarnova.