Ne vairs sausi datoristi
IT jomā zemākais punkts ir aiz muguras, atzīst gan IT uzņēmumi, gan eksperti no malas. Par izdzīvošanu vairāk nākas cīnīties tiem IT uzņēmumiem, kas līdz šim strādājuši tikai iekšējā tirgū, bet tiem, kas IT pakalpojumus eksportē, sokas labāk, jo pasaulē ekonomika atveseļojas straujāk nekā Latvijā, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Līdz ar krīzes sākumu būtiski samazinājās valsts pasūtījumu skaits IT jomā, tagad tas sāk atjaunoties, piesaistot Eiropas finansējumu, viņš norāda. To pašu teic arī SIA Tieto Enator Alise mārketinga un komunikāciju speciāliste Agita Kārkliņa, kas min, ka perspektīvākais IT nozares virziens joprojām ir programmatūras izstrāde, ieviešana un darbināšana. Gan viņa, gan SIA DPA direktors Juris Vilders teic, ka klienti visvairāk patlaban novērtē tādus IT risinājumus, kas sniedz ātru un redzamu efektu.
IT nozarē darbarokas tiek meklētas arī patlaban, lai gan ne vairs tik intensīvi kā agrāk. Kā vērtē E. Rudzītis, pieprasījums pēc IT speciālistiem varētu pieaugt visai strauji - arī tāpēc, ka nozarē ir daudz labu darba iespēju arī ārzemēs, šajā jomā strādājošie ir visai mobili un atbrīvojušās pozīcijas Latvijā vajadzēs aizpildīt. Savukārt CV-Online Latvia personāla atlases grupas vadītāja Ilze Gricius norāda, ka IT jomā vienmēr ir iespēja strādāt klientiem vai darba devējiem ārvalstīs, fiziski paliekot Latvijā, turklāt biznesa pasaule bez IT pakalpojumiem vairs nevar pastāvēt.
A. Kārkliņa stāsta, ka galvenokārt nepieciešami speciālisti, kas spēcīgi ne tikai tehniski. «Mūsdienās datorprogrammu izstrādātājam jābūt arī klienta konsultantam un viņa palīgam ikdienā. Jābūt gatavam iedziļināties biznesa procesos un problēmās, rast labākos risinājumus,» viņa saka. Vadošajiem speciālistiem svarīga ir pieredze un kompetences, bet, meklējot jaunākos speciālistus, vērtēta tiek viņu attieksme pret darbu un vēlēšanās mācīties. IT sfēra ir ļoti dinamiska, tāpēc IT speciālistam jābūt gatavam strauji mainīt virzienu un apgūt jaunas programmēšanas valodas un prakses, raksturo A. Kārkliņa.
J. Vilders stāsta, ka arī DPA patlaban meklē jaunus darbiniekus - programmētājus, sistēmu analītiķus, IT projektu vadītājus u. c. Viņš uzsver, ka nozarē joprojām aktuāli speciālisti, kam IT ir ne tikai izglītība, bet arī dzīvesveids, tādi, kas nav sausi datoristi, bet ir atvērti jaunām idejām, izstaro enerģiju un prot komunicēt gan ar kolēģiem, gan klientiem. «Mazāk nepieciešami virspusēji tehnoloģiju pārzinātāji, vairāk - ar specializāciju konkrētā virzienā.» Pieņemt darbā IT studentus IT uzņēmumi nevairoties. Augstskola iemāca pamatus un vajadzīgo domāšanu, bet praktiskās iemaņas uzņēmumi gatavi iedot paši, jaunieti mācot un «piestiprinot» viņam mentoru, kā to dara Tieto Enator Alise. DPA arī rīko stipendiju konkursu topošajiem IT studentiem.
Svarīga arī attieksme
Arī telekomunikāciju jomā vajadzība pēc darbiniekiem atjaunojas. Lattelecom Personāla dienesta direktore Ingrīda Rone pat saka - tā nekad nav pazudusi, jo nemitīgas pārmaiņas, attīstība, jauni pakalpojumi prasa jaunus spēkus. «Šobrīd izbūvējam optisko tīklu, kas jau tagad nodrošina Latvijas iedzīvotājiem Eiropā ātrāko internetu. Patlaban šīs jaunās tehnoloģijas ieviešana notiek gan Rīgā, gan reģionos, un šim projektam piesaistām arī tehnisko zinātņu studentus - gan kā pastāvīgus darbiniekus, gan kā līgumdarbiniekus,» I. Rone stāsta un piebilst, ka cilvēkiem ar tehnisko izglītību ir lielākas priekšrocības un iespējas veidot karjeru sakaru uzņēmumā vai nu pakāpeniski kļūstot par tehnisko ekspertu, vai izaugot par vadītāju atkarībā no personības. Arī Latvijas mobilā telefona (LMT) biznesa rezultāti ir ar pozitīvu tendenci, un, tā kā pieaug klientu skaits, aktuāli ir labi speciālisti darbā ar klientiem, stāsta LMT preses sekretāre Elīna Lidere.
Personāla atlases eksperte I. Gricius norāda, ka par labu telekomunikāciju jomai spēlē tas, ka arī tā ir universāla nozare, bet kuras nevar iztikt ne biznesa vide, ne mājsaimniecības, savukārt ekonomists E. Rudzītis ir piesardzīgāks - viņš teic, ka krīze šo nozari skārusi mazāk, nākotnē pieprasījums pēc tajā strādājošajiem varētu atgriezties iepriekšējā līmenī un pat palielināties, taču straujš darbvietu skaita pieaugums šajā jomā nav gaidāms.
Runājot par nozares darba tirgus atvērtību iesācējiem, uzņēmumi uzsver, ka specifiskas kompetences augstskolās iegūt īsti nevar, tāpēc ikviens darba devējs savus jaunos darbiniekus māca atbilstoši savām vajadzībām. «Teorētiskās zināšanas, ko iedevusi augstskola, parasti jauniešiem ir līdzīgas, tādēļ svarīgu lomu spēlē viņu personība - atbildība, uzņēmība, vēlme iegūt zināšanas un pašam attīstīties,» norāda I. Rone. Viņa stāsta, ka priecē tas, ja potenciālais darbinieks seko līdzi tehnoloģiju attīstības tendencēm, kas sakaru nozarē ir ļoti svarīgas. Arī LMT durvis jaunajiem speciālistiem ir atvērtas, taču bez attiecīgām zināšanām un pieredzes tiek vērtēta arī attieksme pret darbu un kolēģiem, orientācija uz klientiem un darba rezultātu, uzņēmuma mērķu sasniegšanu, teic E. Lidere.