Telegrammas atklāj, ka ar ASV vēstniecības cilvēkiem sazinājušās visdažādākā ranga amatpersonas - ministri, ministriju darbinieki, lielu uzņēmumu vadītāji, tiek pieminētas sarunas ar žurnālistiem un politikas komentētājiem, uzrunāti dažādos jautājumos bijuši deputāti, Drošības policijas un citu tiesībsargājošo struktūru darbinieki, arī Eiroparlamenta deputāti. Valsts kontroliere Inguna Sudraba, par kuras it kā izteikto vēlmi veidot jaunu politisko spēku ziņojusi vēstniecība, telegrammas saturu noliedz un norāda - kāpēc bijušas šādas interpretācijas, viņa tikai paudusi sarunās savu viedokli par nepieciešamo varas centralizāciju, kas nepieciešama, lai panāktu mērķtiecīgu valdības darbību. Viņa arī norāda - valsts amatpersonas bieži tiekas ar dažādu valstu vēstniecību pārstāvjiem, tas nav nekas neparasts un ļauj paust savu viedokli attiecīgo valstu valdībām tieši, nevis pastarpināti caur medijiem.
Politiskās aizkulises aprakstītas desmitiem telegrammu - bijusī vēstniece Toda Beilija ziņojusi, kā bijušais Tautas partijas līderis Andris Šķēle vienpersoniski esot «iebīdījis» prezidenta krēslā Valdi Zatleru, un paudusi bažas par demokrātiskas sabiedrības turpmāko likteni, taču jau gadu vēlāk vēstnieks Čārlzs Larsons Vašingtonai ziņoja, ka V. Zatlers atzīst korupciju kā problēmu un ir gatavs mainīt sabiedrību. Vēstniecība informējusi arī par V. Zatlera tikšanās reizēm ar citu valstu prezidentiem - gan ar Gruzijas prezidentu Mihaelu Saakašvili, kas aprakstīta sīkās detaļās, pat tiktāl - cik tuvu prezidenti viens otram sēdējuši, gan ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Vizītei uz Maskavu pievērsta īpaša uzmanība, sākot no tās organizēšanas brīža, īsajai tikšanās reizei Helsinkos «siltā atmosfērā» un ielūguma uz Uzvaras dienas svinībām Maskavā pieņemšanai. Pēc noplūdināto telegrammu satura arī var spriest, ka ASV bija svarīgi, lai Latvija nogludinātu attiecības ar Krieviju, arī sakārtotu robežlīgumu un vienotos par enerģētikas jautājumiem, par ko īpašā tikšanās reizē ar augsta līmeņa ASV amatpersonu, valsts sekretāra palīgu Eiropas un Eirāzijas jautājumos Denu Frīdu, 2007. gadā apspriedušies gan Ministru kabineta locekļi, gan Valsts prezidents V. Zatlers.
Visas noplūdinātās telegrammas joprojām atrodamas globālā tīmekļa dzīlēs, un vismaz pagaidām nešķiet, ka tās jebkādā veidā varētu tikt izdzēstas, kā rezultātā varētu parādīties arvien jauna informācija par it kā ASV diplomātu sūtīto informāciju. Šī gada februārī oficiāli izvirzītas apsūdzības bijušajam ASV armijas izlūkdienesta analītiķim Bredlijam Meningam, kurš tiek vainots par informācijas nodošanu WikiLeaks, savukārt lielu troksni sacēlušā neatkarīgā «patiesības rupora» dibinātājs Džūljens Asānžs gaida tiesas spriedumu Lielbritānijas tiesā un jau paziņojis, ka grasās startēt savas dzimtās Austrālijas Senāta vēlēšanās.