Šajā 2014./2015. mācību gadā pilotprojektā iesaistījušās vēl 22 profesionālās skolas, pilotprojektā piedalās 490-500 audzēkņu. IZM valsts sekretāra p. i. Evija Papule stāsta, ka tādējādi šogad pilotprojektā ietvertas teju visas lielākās profesionālās skolas. «Par vispārēju pāreju uz darba vidē balstītām mācībām varēs runāt tad, kad Saeima pieņems likumu par profesionālo izglītību, un iecerēts, ka šāds likums stāsies spēkā 15. maijā un tam sekos atbilstošo Ministru kabineta noteikumu pieņemšana,» izklāsta E. Papule.
Gatavo jaunos darbiniekus
Viena no skolām, kurā jaunieši mācās atbilstoši pilotprojektam, ir Ogres Valsts tehnikums (OVT), tajā jaunieši iegūst profesiju gan elektronikā un datorsistēmās, gan būvdarbos un mežizstrādē. OVT ilggadējā direktore Ilze Brante stāsta, ka tehnikums noslēdzis vairākus sadarbības līgumus ar apkārtnes uzņēmumiem, arī ar inovatīvo mikroshēmu ražotāju Hansa Electronic. «Tehnikumā mācības notiek divās plūsmās. Pirmajā ir audzēkņi tūlīt pēc pamatskolas, kuri mācās četrus gadus, iegūstot gan vispārējo vidējo izglītību, gan profesiju. Otrajā plūsmā ir jaunieši pēc vidusskolas. Šo programmu īstenojam Eiropas Sociālā fonda ietvaros, un tā ilgst pusotru gadu, no kuriem prakse aizņem septiņas nedēļas,» stāsta I. Brante.
Direktore atzīst, ka atsaucība no uzņēmumiem ir pietiekami liela un praksi tajos iziet gan topošie elektronikas speciālisti, gan namdari un meža izstrādes tehniķi. Tiesa, strādāt ar datorizētajām meža tehnikas mašīnām ļauts vien trešā un ceturtā kursa audzēkņiem.
Uzņēmuma Hansa Electronic viceprezidents Alvis Vagulis, kurš ir arī OVT padomes priekšsēdētājs, stāsta, ka ar sadarbību ir ļoti apmierināts, un cer, ka jaunieši, kuri uzņēmumā iziet praksi, pēc mācību beigām arī paliks strādāt pastāvīgā darbā. «Mēs nodrošinām savus meistarus, kuri strādā ar audzēkņiem. Ar aptuveni pieciem jauniešiem strādā viens meistars. Tāpat mēs nodrošinām darba apģērbu. Mūsu speciālisti piedalās arī mācību programmu izstrādē un dara to brīvprātīgi uz sabiedriskiem pamatiem,» stāsta A. Vagulis.
Visu to jauniešu atbildība, kuri strādā praksē uzņēmumos, ir apdrošināta, jo ražošanas iekārtas, ar kurām viņi strādā, ir gana dārgas. Apdrošināšanu maksā pašas skolas. Kā Dienai atzina OVT elektronikas specialitātes audzēkņi, kuri profesiju apgūst pēc vidusskolas, viņi ļoti augstu novērtē prakses iespējas uzņēmumos, jo tad redz reālu pielietojumu teorētiskajām nodarbībām skolā, piemēram, programmēšanai.
Ietekmē mācības
Pilotprojektā iesaistījušies arī audzēkņi no Valmieras Profesionālās vidusskolas, Rīgas Valsts tehnikuma, Ventspils tehnikuma, Jelgavas tehnikuma un Jelgavas Amatu vidusskolas. Jāteic, ka līdzīgu pieeju mācībām īsteno arī profesionālās skolas, kuras tieši nav iesaistītas pilotprojektā. Piemēram, Rēzeknes tehnikuma direktore Benita Virbule stāsta, ka uz galda parakstīšanai jau stāv līgumi ar vairākiem uzņēmumiem par prakses vietu nodrošināšanu. Īpaši aktīvi sadarbībā ir tādi uzņēmumi kā Latgales galdnieks un Rēzeknes galdnieks. Tie jaunieši, kuri apgūst pavāra profesiju, nu jau vairākus gadus praksi iziet ēdināšanas uzņēmumos. Prakses vietas jauniešiem piedāvā arī uzņēmums Glaskek Latgale.
Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts atzīst, ka šādas darba vidē balstītas mācības ir pareizākais veids profesijas apguvei un tam, kā darba devēji var ietekmēt mācību procesu. «Mūsu asociācija arī piedalās mācību programmu satura izstrādē, tas ir labākais ceļš, kā varam piedalīties jauno darbinieku sagatavošanā saviem uzņēmumiem,» uzsver A. Bukonts.
Problēmas - alga, transports, dzīvošana
Jāteic, ka profesionālās izglītības iestādēm, kuru audzēkņi mācās pēc duālās izglītības modeļa, kā arī kopumā profesionālās izglītības sistēmai problēmas ir vienas un tās pašas. Sāpīgākā no tām - transporta izdevumi audzēkņiem nokļūšanai uz prakses vietām, kā arī dzīvošanas izdevumi.
B. Virbule stāsta, ka viņas vadītajā tehnikumā bijuši pat tādi gadījumi, kad jaunieši bijuši spiesti atteikties no prakses uzņēmumos, jo trūcis naudas, lai izbraukātu uz prakses vietām. Tāpat kā zināms absurds vērtējams fakts, ka dienesta viesnīcas izdevumus valsts sedz tikai mācību, kas norit skolā, laikā, bet diemžēl izdevumu segšana nav iespējama prakses laikā. Gan Ogres Valsts tehnikuma, gan Rēzeknes tehnikuma direktores uzsver, ka sagaida valsts atbalstu ne tikai transporta un dzīvošanas jautājumu risināšanā, bet arī darba apģērbu iegādē.
Ekonomikas ministrijā (EM) Dienai stāsta, ka vēl viena no pagaidām neatrisinātām problēmām ir tā, ka normatīvajos dokumentos nav noteikta sadarbības forma starp profesionālās izglītības iestādi, audzēkni un prakses uzņēmumu un audzēkņu statuss prakses laikā, kā arī nav noteikta vienota samaksas sistēma darba vidē balstītās mācībās iesaistītajiem audzēkņiem par praksē pavadīto laiku.
Lai risinātu minētos jautājumus, kā arī mudinātu darba devējus aizvien vairāk sadarboties ar skolām prakses vietu nodrošināšanā, IZM sagatavojusi informatīvo ziņojumu par iespējamiem atbalsta virzieniem komersantiem prakses vietu nodrošināšanā. Priekšlikumi ietver, piemēram, profesionālās izglītības stipendiju fonda izveidi, kuru brīvprātīgi veidotu komersanti, un no šā fonda tiktu maksātas stipendijas audzēkņiem.
Tāpat viens no atbalsta veidiem varētu būt variants darba devējam samazināt darbaspēka nodokļu apjomu saistībā ar profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem maksājamām stipendijām, teikts IZM informatīvajā ziņojumā. Tajā arī pieļauts - uzņēmējam būtu iespēja brīvi variēt ar stipendijas apmēru, ņemot vērā audzēkņa sasniegumus un citus faktorus. Vēl viena alternatīva būtu starp komersantu un audzēkni veidot darba tiesiskās attiecības ar iespēju samazināt minimālās algas apjomu mācībās iesaistītajiem.
Kuru no iespējamiem atbalsta variantiem ieviest dzīvē, vēl jālemj valdībai. EM izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir līdz 2015. gada 30. jūnijam sagatavot informatīvo ziņojumu iesniegšanai valdībā par atbalsta virzienu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu. Jāmin, ka IZM informatīvajā ziņojumā iekļāvusi arī atbalstu profesionālo skolu audzēkņiem - transporta izdevumu segšanu uz prakses vietu un atpakaļ, civiltiesisko apdrošināšanu un individuālo darba aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu.
To, ka valstij jāsniedz komersantiem atbalsts, īstenojot darba vidē balstītas mācības, uzsver arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone. «Lai Latvijas uzņēmumus iesaistītu darba vidē balstītas profesionālās izglītības nodrošināšanā, noteikti nepieciešams finansiāls atbalsts darba devējiem mācekļu algas kompensēšanai. Ideāli, ja tas būtu darba nodokļu atvieglojums vai arī subsīdija. Piemēram, Berlīnē tie uzņēmumi, kuri daļu praktisko mācību veic mācību centrā, lielāko daļu no mācību maksas atgūst no valsts subsīdijas formā. Šādu iespēju īpaši izmanto mazie un vidējie uzņēmumi, kas nevar nodrošināt 100% praktisko mācību daļu savās telpās.»