Lietuvieši iejaucas Latvijas enerģētikas politikā ne tikai mazākos jautājumos, bet mēģina komandēt pat mūsu Valsts prezidentu. Pateikšu savu nostāju. Sašķidrinātās gāzes termināļa projektā nav vajadzīgi ne lietuvieši, ne igauņi. Šo projektu vajadzētu pilnībā pārņemt tiem uzņēmumiem, kas ir Latvijas gāzes akcionāri. Pareizā pieeja ir aicināt šajā projektā arī Gazprom. Latviešiem gāzes terminālis būtu jābūvē kopā ar vāciešiem un krieviem.
Ir tikai loģiski, ja šo projektu īstenotu Latvijas uzņēmums, kuram vienīgajam mūsu valstī ir nopietna pieredze gāzes jomā. Latvijas gāze ir veiksmīgākais privatizācijas projekts Latvijā, gāzes sektors ir vissakārtotākā enerģētiskā struktūra Latvijā. Tieši tāpēc būs mēģinājumi to sagraut, mēs vēl nākotnē to redzēsim. Apmēram tāpat, kā tagad mēģina nevis uzlabot un attīstīt, bet sagraut Latvenergo. Pārveidojot, sadalot, sašķeļot, uzspiežot iepirkt trīsreiz dārgāko atjaunojamo enerģiju. Tas nav nekas cits kā galveno struktūru veidojošo pamatu graušana, atsaucoties uz Eiropu. Der Teufel steckt im Detail (vācu. val. - velns ir detaļās). Visiem neder viens un tas pats, bet Latvijai uzspiež to, kas Latvijai nav izdevīgi.
Vai mūsu politiķiem izdosies panākt, ka reģionālo gāzes termināli būvē Latvijā?
Visiem ir skaidrs, ka no ekonomiskā viedokļa sašķidrinātās gāzes terminālim ir jābūt Latvijā infrastruktūras, Inčukalna gāzes krātuves, ekonomiskās ģeogrāfijas dēļ. Tāpēc gan lietuvieši, gan igauņi izgudros visdažādākos argumentus, lai tikai šis projekts nenotiktu Latvijā. Lietuva ir deklarējusi - vienalga, būs Eiropas atbalsts vai nebūs, lietuvieši šo termināli būvēs savā valstī. Nevajag ļauties ilūzijām, ka lietuvieši vai igauņi grib latviešiem palīdzēt. Latvijas ekonomikai un tautai būtu daudz labāk, ja šo projektu Rīgā īstenotu Juris Savickis un Latvijas gāze, nevis pieļaut, ka lietuvieši vai igauņi šo projektu īsteno savā valstī. Pašreizējā izpētes stadijā projektam ir piesaistīts Latvenergo ar motivāciju, ka tas ir valsts uzņēmums. Tikpat labi Latvenergo varētu arī pārkraut ogles. Loģiski būtu, ka gāzes termināli būvētu Latvijas gāze, kurā akcionāri ir Gazprom, vācieši un Itera. Tas būtu sabalansēts projekts, kas spētu iepirkt gāzi tur, kur tā ir lētāka, un tur, no kurienes piegādes ir drošākas.
Kāpēc lietuvieši tik ļoti grib, lai terminālis tiktu būvēts Klaipēdā, ja tas viņiem nav ekonomiski izdevīgi?
Klaipēdas gāzes terminālis mazo apjomu un nepietiekamās infrastruktūras dēļ neatrisinās nevienam nevienu problēmu gāzes piegādes sistēmā Baltijas valstīs. Tas būs politisks instruments, lai izdarītu spiedienu uz Gazprom. Tomēr man ir jāizsaka kompliments lietuviešiem. Viņiem ir enerģētiskā stratēģija, un viņi to īsteno visiem iespējamiem līdzekļiem, arī ar paziņojumiem, ka nepiedalīsies Latvijas projektā tāpēc, ka tur ir Savickis. Par to varu tikai pasmaidīt. Un, ja Aivars Lembergs tur būtu, viņi piedalītos? Esmu pārliecināts, ka lietuviešu nostāja nemainīsies, ja arī manis projektā nebūs.
Neslēpsim, ka jūs saista ar Gazprom un Krievijas ietekmi, ar ko arī lietuvieši pamato savu pozīciju pret jums.
Ja lietuvieši uzskata, ka tas ir terminālis pret Gazprom, tā ir ļoti sīkmanīga pieeja. Gāzes terminālis ir paredzēts, lai kopumā sabalansētu enerģētisko sistēmu Baltijas valstīs. Enerģētikā valstis sadarbojas, nevis kaut ko ceļ cita pret citu. Dzīvoju Latvijā, un man galvenās ir latviešu intereses un tikai tad pārējo - krievu, vāciešu vai amerikāņu - intereses. Esmu latvietis. Man ir ļoti nepatīkami, ka šodien dzirdu, ka cilvēkiem ārzemēs jau ir kauns teikt, ka viņi ir no Latvijas, viņi labāk jau atkal saka, ka ir no bijušās Padomju Savienības. Nezinu, vai politiķi to zina, bet laiks būtu zināt.
Diez vai Latvijas politiķi atbalstīs jūsu ideju, ka mūsu gāzes terminālis ir jābūvē Gazprom.
Ir dažādi varianti, kā nodrošināt Latvijas tautu ar gāzi. Poļi būvē lielu sašķidrinātās gāzes termināli. Latviešiem būtu interesantāka sadarbība nevis ar lietuviešiem vai igauņiem, bet sadarbība ar poļiem, kuriem ir pieredze. Latvija plāno, ka terminālis varētu būt ap 700 miljoniem kubikmetru gāzes. Polijas projekts ir ap pieciem miljardiem kubikmetru gāzes. Latvijas projekts varētu tikt uzskatīts par Polijas projekta papildinājumu. Domāju, Latvijas gāzes akcionāri varētu projektā paņemt arī poļus. Nav nemaz vajadzīgs, lai politiķi maisītos iekšā šajā projektā, jo tad tiks pieņemts kāds aplams variants, kā tas ne reizi ir bijis šajos gados.
Lietuvas enerģētikas ministrs nespēja atbildēt, kā no desmitiem tūkstošu kilometru attāluma vestā sašķidrinātā gāze spēs konkurēt ar cauruļvada gāzi, vēl jo vairāk, ka arī termināļa celtniecības izmaksas ietilps šajā cenā.
Jau tad, kad sākām gatavot termināļa projektu, mums bija skaidrs, ka sašķidrinātā gāze nevar konkurēt ar cauruļvada gāzi. Tomēr katra valsts vēlas, lai būtu diversificēta gāzes piegāde, kas nāk no vairākiem avotiem. Tādēļ politiski ekonomisku iemeslu dēļ tika iecerēts uzbūvēt termināli, pa kuru ir iespējams piegādāt arī citu gāzi, nevis tikai to, kas nāk pa Krievijas cauruļvadiem.
Visiem bija skaidrs, ka sašķidrinātās gāzes piegāde būs dārgāka. Tomēr tolaik Latvijā viss gāja uz augšu, un tika iecerēts, ka šo jautājumu varētu atrisināt ar obligātā iepirkuma likumu. Vienkārši obligāti pirkt dārgāko gāzi, lai atgūtu investoru līdzekļus, kas tiks ieguldīti sašķidrinātās gāzes termināļa būvē. Tomēr tas nodrošinātu divus gāzes piegādes ceļus.
Tas nekad nav bijis ekonomisks projekts, bet vienmēr ir bijis saistīts ar drošības izjūtu. Gāzes termināļa projekts nav tāds, kas noteikti būtu vajadzīgs un bez kā Latvija nevarētu iztikt. Mēs iztikām bez šāda termināļa 20 gadu. Gāzes termināļa vajadzība šodien tiešām ir zem lielas jautājuma zīmes tāpēc, ka valsts sociāli ekonomiskā situācija politiskās vadības vainas dēļ ir novesta zem jebkādas kritikas. Terminālis tika plānots situācijā, kad paredzēja, ka Latvija attīstīsies tā, ka gan gāzes patēriņš, gan elektrības patēriņš pieaugs par 3-5% katru gadu. Šodien redzam, ka gan gāzes, gan elektrības patēriņš samazinās, jo trūkst patērētāju, cilvēki vienkārši pamet Latvijas valsti.
Izbazūnētā enerģētiskā prioritāte vairs nav nekāda prioritāte. Prioritāte ir tautas nodrošināšana, lai tauta paliek te. Būvēt tādu dārgu mantiņu kā terminālis ir zem jautājuma. Stratēģiski skatoties, tāds terminālis Latvijai tomēr noderētu. Tad mēs pārvērstos par gāzes sadales centru, tas būtu pareizi no pašreizējās enerģētiskās sistēmas viedokļa. Es nerunāju par dažādām politiskām izdomām.
Kādus būtiskākos lēmumus valstij vajadzētu pieņemt enerģētikas jomā?
Par prioritāti Latvijā kļūst nevis enerģētikas, bet demogrāfiskās problēmas. Ar enerģētiku tādu problēmu nav. Tikai drīz nebūs cilvēku, kam enerģiju piegādāt. No jaunāko laiku vēstures zinām, ka Staļins pārvietoja tautas, arī tagad tiek pārvietotas tautas, tikai tas notiek it kā brīvprātīgā veidā. Tagad to dara kaut kāda domubiedru grupa. Tie ir konkrēti cilvēki, kas rada vajadzīgos apstākļus, lai latviešu tauta brauktu prom.
Latvijā nav ne tikai enerģētiskās stratēģijas, bet daudz sliktāk - nav tautsaimniecības attīstības stratēģiskā plāna. Vienai no tādām tautsaimniecības stratēģiskā plāna daļām būtu jābūt enerģētikas stratēģiskajam attīstības plānam, pie kura it kā tagad strādā Ekonomikas ministrija. Diemžēl, cik man nācies iepazīties ar tēzēm, kas tur tiks iekļautas, jāsaka, ka Ekonomikas ministrijas plāns neatbilst Latvijas tautas interesēm. Palasiet lietuviešu plānu! Kāpēc lietuvieši atjaunojamo energoresursu (AER) līmeni savā enerģētikā plāno palielināt tikai par 5% līdz 2020. gadam, salīdzinot ar to, kāds ir tagad? Kāpēc Lietuvas enerģētikas ministrs, komentējot Latvijas AER plānus, ciniski smej - nu, jūs jau bagāta valsts -, zinot, ka no trim Baltijas valstīm Latvijai pašlaik iet vissliktāk? Lietuvai nav demogrāfisku problēmu, Lietuvai nav aizdevēju problēmu. Pat Eiropā klerki smejas, ka Latvija grib ieviest 40% AER. Kāpēc? Tāpēc, ka AER ir ļoti dārgi, tāpēc, ka visi savām tautām grib nodrošināt lētu elektroenerģiju, tikai ne latviešu politiķi.
Kas notiks ar gāzes atlaidi Latvijai 2012. gadā?
Mūsu speciālisti ilgi strādāja pie tā, kas vainagojās Zatlera un Kampara vizītes laikā Maskavā. Krievija samazināja Latvijai gāzes cenu par 15%. Ko izdarīja Latvijas valdība? Pieņēma lēmumu pacelt akcīzes nodokli un PVN dabasgāzei, kas paceļ gāzes cenu par 20%. Tātad krieviem tika stāstīts, ka tauta ir nabadzīga, lūdzu, samaziniet gāzes cenu. Un ko izdarīja? Tautai no tā, ka krievi samazināja gāzes cenu, nav nekāda labuma, labums ir konsolidētajam budžetam, beigās šo naudu aizsūtīs pa taisno uz Eiropu. Krievi jau velk uz zoba, vai nebūtu labāk, ka mēs pa taisno maksātu naudu tiem jūsu aizdevējiem, - nebūtu vajadzīgas šīs shēmas, kas prasa papildu izdevumus.
Nākamais jautājums: bet kāpēc tas krieviem būtu jādara? Latvija, uzliekot nodokļus gāzei, faktiski ir piemānījusi vispirms Latvijas iedzīvotājus un tad arī Gazprom un Krieviju. Nevajag domāt, ka krievi to neredz. Nākamās sarunas ar krieviem būs ļoti grūtas. Protams, ka politiski atkal apvainos Krieviju, ka tā iespaido cenas. Vai tas, ka Latvijas valdība uzlika nodokļus gāzei, nav politisks, nevis ekonomisks jautājums? Ak tad tikai krievi izmanto enerģētiku kā ieroci? Un mēs enerģētiku kā politisko ieroci neizmantojam?
Latvijai un Krievijai ir citi nolūki.
Krievijas puse iedeva atlaidi gāzei ar nolūku, lai Latvijas tauta spētu to nopirkt. Latvijas politiskā elite šo iespēju, saliekot nodokļus, atņem, liekot tautai maksāt vēl dārgāk nekā agrāk. Kur te ir godīgums?
Parasti uzskata, ka Latvijai un Krievijai ir pilnīgi pretējas intereses enerģētikā.
Latvijai ir intereses iegādāties lētus energoresursus un nodrošināt stabilu piegādi. Kur vēl Latvija var tādus iegādāties, no kurienes vēl var nodrošināt tik stabilu piegādi? Varbūt no Lībijas vai Bahreinas, vai Irākas, vai Irānas? Interesanti, kurš piegādes no šādām valstīm uzskata par drošām? Redziet, kad cilvēks runā par enerģētiku, sākot ar Zīli, Kariņu, Ozoliņu, vēl uzvārdus varētu nosaukt, uzreiz var dzirdēt, kuras tautas intereses viņi aizstāv. Šie cilvēki lobē lēmumus, kas graus Latvijas enerģētiku, kas uzdzīs debesīs energoresursu cenas. Lēmumus, kas nav izdevīgi Latvijas iedzīvotājiem, bet ir par labu citām tautām. Tieši šādu kariņu, ozoliņu un zīļu dēļ latvieši vairs nav saimnieki savā zemē, bet kļūst par kalpiem Rietumos.
Es agrāk domāju, ka viņi cīnās pret gāzi un par AER, jo domā, ka tiem ir nākotne. Tagad es saprotu, ka viņi cīnās par AER, jo tie ir dārgi un ar AER saražotās elektrības cena ir augsta. Līdz ar to Latvijas uzņēmumi nav spējīgi konkurēt, tie ir jāslēdz ciet. Tauta brauc prom, jo nav darba. Par ko cīnās šī grupa? Viņi strādā šajā virzienā - tīrīt Latviju. Visa starptautiskā kredīta vēsture un nosacījumi ir vērsti uz to, lai Latvijas tauta to nespētu atdot. Arī Latvenergo tarifu paaugstināšana iet tajā pašā virzienā - tauta, ārā no Latvijas! Ja darbspējīgie iedzīvotāji brauc prom, kas to atdos - bērni un pensionāri? Kur te ir loģika? Te nav loģikas no Latvijas viedokļa. No citu valstu viedokļa gan ir loģika, jo latvieši attīstīs citu valstu tautsaimniecību. Parasti saka -nevajag attīstīt sazvērestības teorijas. Es saku: ir sazvērestība pret Latvijas zemi un tautu. Pēc desmit gadiem mēs redzēsim, kas to izdarīja un kāpēc. Pagaidām Latvijas tauta to nesaprot.