Dānijas valdības mērķis ir skaidrs un nepārprotams: mēs izstrādājam ambiciozu, globālu vienošanos par siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu, tajā pašā laikā nodrošinot adaptāciju, tehnoloģijas un finanses. Konferences laikā Kopenhāgenā ir jānosaka termiņš, kad šī vienošanās kļūtu saistoša.
Laiks ir ļoti būtisks. Ar katru dienu maksa pieaug un potenciālās klimata pārmaiņu katastrofas sekas palielinās. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem katrs gads, kas tiek zaudēts, neko nedarot, mums izmaksās 500 miljardus dolāru. Mums jāizdara spiediens un jāizmanto politiskās izdevības brīdis, lai pasaules līderiem liktu būt atbildīgiem un ātri reaģēt uz klimata pārmaiņām.
Kopenhāgenas termiņš ir spēkā. Cita pēc citas visu pasaules valstu valdības izstrādā savu nostāju vēl pirms klimata konferences Kopenhāgenā. Nesen mēs redzējām konkrētus mērķus, ko iesniedza Brazīlija un Dienvidkoreja, un arī Krievija uzlaboja savu priekšlikumu.
Prezidents Obama ir paziņojis ne tikai 2020.gada, bet arī 2025. un 2030.gada ASV mērķus, kas, iespējams, ir vēl būtiskāk. Emisiju samazināšana līdz 4% zem 1990.gada līmeņa varbūt nav gluži tas, ko sagaida pārējā pasaule, taču ASV liekas saprotam, ka maksa par vilcināšanos ir vēl straujāks emisiju samazinājums pēc 2020.gada - līdz pat 18% zem 1990.gada līmeņa 2025.gadā un 32% zem 1990.gada līmeņa 2030.gadā.
Apsveicama ir arī Ķīnas starptautiskā izvirzīšanās. Mums rūpīgāk jāanalizē, ko īsti nozīmē jaunais Ķīnas valdības paziņojums, ja ir kaut viena procenta atkāpe no līdzšinējā apjoma.
Viss iepriekš minētais skaidri liecina, ka Kopenhāgenas termiņš ir spēkā un pasaules līderi izjūt savu pilsoņu, uzņēmēju un pārējās sabiedrības spiedienu. Ir pienācis laiks šiem līderiem darboties saskaņā ar solījumiem mūsu planētai un panākt rezultātu jau Kopenhāgenā.
Dānija nav noteikusi termiņu jau šā gada decembrī. Kad 2007.gadā tika pieņemts Bali rīcības plāns, visa pasaule nolēma, ka COP15 Kopenhāgenā būs kā pagrieziena punkts šajā kampaņā, kas ievirzīs pasauli uz daudz ilgtspējīgāka ceļa. Šo mandātu parakstīja 192 valstis, un tagad mēs nedrīkstam pieļaut, ka šis termiņš izslīd no rokām. Ir pienācis laiks rīkoties, un pašreizējās politiskās izdevības ir jāizmanto. Pasaules līderi planētas iedzīvotājiem ir apsolījuši atrast risinājumu. Tagad ir pienācis brīdis būt atbildīgiem un nākt klajā ar ambiciozu, patiesu globālā klimata vienošanos Kopenhāgenā.
Darījuma saturs ietver četrus izaicinājumus, kam nepieciešams tūlītējs risinājums. Darījumam vajadzētu ietvert vidēja un ilgtermiņa mērķus par siltumnīcas gāzu izmešu samazinājumu, kas būtu saistoši attīstītajām valstīm. Tas lielās attīstīto valstu ekonomikas noliktu uz tīrāka un zaļāka labklājības ceļa. Visbeidzot tam ir jāsniedz palīdzība viegli ievainojamām valstīm - tām, kuras ir cietušas visvairāk. Darījumam ir jāatrod jauns papildu finansējums - daļa no tā ir jāparedz attīstības valstu adaptācijai, turklāt jāpanāk vienošanās, kā mēs kopā varētu izplatīt un attīstīt tehnoloģijas un zināšanas. Šie ir tie četri stūrakmeņi, uz kuriem vajadzētu balstīties Kopenhāgenas konferences laikā.
Un ir jāatrod risinājums. Mums nav alternatīvas. Mums ir jātiek galā ar klimata pārmaiņām, un tas ir jādara tūlīt. Termiņš ir Kopenhāgena. Laiks ir iztecējis. Izdarīsim to.
* Konija Hēdegorda - Dānijas ANO klimata pārmaiņu konferences Kopenhāgenā ministre