Lai īstenotu šo pāreju, ir nepieciešams veikt grozījumus Satversmes 112.pantā. Patlaban norma garantē tiesības ikvienam bez maksas iegūt pamata un vidējo izglītību. Grozījumu projekts paredz to pašu, tikai ar piebildi - valsts valodā. Partijas līderi nelolo cerības, ka Saeima akceptēs partijas ierosinājumu, tādēļ gatavojas referendumam. «Mūsu darbs Saeimā pēdējos gados ir bijis donkihotisks, bez redzama rezultāta, jo visi mūsu priekšlikumi tiek vai nu noraidīti, vai atstāti bez virzības,» skaidrojot dārgas un sarežģītas referenduma procedūras nepieciešamību, domes sēdē sacīja Dz.Rasnačs. Viņš norādīja, ka šobrīd skolās izplatītas bilingvālās jeb divvalodu mācības. Beidzot skolu, jaunieši diezgan labi runā latviski, taču neuztver to kā savu dzimto valodu, bet tikai kā labi apgūtu svešvalodu. «Manuprāt, tas ir nepietiekami, tādēļ esam izstrādājuši tādu garantiju, kāda ir lielākajā daļā Eiropas valstu, ka valsts un pašvaldības finansē izglītību tikai valsts valodā, dažādas minoritāšu programmas lai nāk caur nevalstiskā bloka atbalstu,» norādīja Dz.Rasnačs.
Jau šonedēļ TB/LNNK plāno sākt parakstu vākšanu par tautas nobalsošanu. Tam nepieciešami 10 tūkstoši notariāli apstiprinātu parakstu, ko idejas īstenotāji ieplānojuši savākt līdz 4.maijam un iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). Tā organizēs 1/10 daļas vēlētāju parakstu vākšanu, lai grozījumu projektu iesniegtu Saeimā. Ja tā priekšlikumu neatbalstīs, jautājums tikšot izlemts referendumā. Tas varētu notikt šī gada beigās vai nākamā gada sākumā - atkarībā no tā, cik ātri šis jautājums tiks izlemts Saeimā. Šodien projekta īstenotāji par parakstu vākšanu informēs to novadu un pagastu bāriņtiesas, kurās nav notāru un kuras pilda notariāta funkcijas.
Pagājušās nedēļas beigās nepieciešamā informācija tikusi nosūtīta visiem Latvijas notāriem. Šonedēļ TB/LNNK sāks pirmo 10 tūkstošu parakstu vākšanu.