A. Mirski SestDienā publicētajā rakstā bija aizvainojis rakstā minētais salīdzinājums ar Minhauzenu, un kopumā viņš apstrīdēja 20 publikācijas epizodes.
G. Sloga stāsta, ka lūgusi lietu izbeigt, jo sevi par vainīgu tīšā goda un cieņas aizskaršanā neatzina, turklāt 158. pants, uz kuru balstoties tika iesniegta A. Mirska prasība tiesā, jau izslēgts no Krimināllikuma. Tiesas motivācija izbeigt lietu būšot zināma pēc 10 dienām. A. Mirskim ir iespējas tiesas lēmumu pārsūdzēt, un, visticamāk, viņš to arī darīs.
«Tas ir saprātīgs lietas iznākums, ņemot vērā, ka biju godprātīgi darījusi savu darbu,» uzskata G. Sloga. Viņa uzsver, ka viņas lieta tikai vēlreiz apliecina, ka no Krimināllikuma ir jāizņem pretrunīgi vērtētā norma, kas ļauj sākt kriminālprocesu pret žurnālistiem un ekspertu vērtējumā atzīta par sviru žurnālistu ietekmēšanai. Lai arī Saeima nesen no Krimināllikuma svītroja divus pantus un tikai civiltiesiskā ceļā būs iespējams vērsties pret žurnālistiem par goda un cieņas aizskārumu, likumā palicis 157. pants par neslavas celšanu, kas papildināts ar daļu par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Par to var sodīt ar arestu, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām.
A. Mirska advokāte Inguna Kalniņa saka, ka viņai nav zināmi tiesas motīvi, bet viņa pieļauj, ka šāds lēmums pieņemts, nepareizi interpretējot Krimināllikuma grozījumu pārejas noteikumus. Tajos teikts, ka lietas, kas attiecas uz goda un cieņas aizskaršanu, ir izbeidzamas, bet daļā par neslavas celšanu apsūdzība saglabājas. Šajā gadījumā neslavas celšana esot veidojusi 90% no sūdzības, uzsver I. Kalniņa. Viņa arī min, ka lietu skatījusi tiesnese, kas jau reiz izbeigusi Mirska rosinātu lietu pret avīzi Čas, savukārt Rīgas apgabaltiesa šo lēmumu atcēla.