Viens no variantiem - ģimenes ārsti baidīsies izrakstīt nosūtījumus un tādējādi cietīs pacienti. Otrs variants - joprojām būs kvotu pārstrāde un ģimenes ārstiem draudēs līguma nepagarināšana ar valsti. Trešā iespēja - veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS) izrādīsies taisnība, ka ir iespējams strādāt noteikto kvotu ietvaros. Pēdējam variantam gan ģimenes ārsti netic.
Medicīniski pamatoti
Ģimenes ārstiem tā sauktās kvotas jeb līgumā noteiktais apjoms ir tikai valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanā un laboratorisko izmeklējumu nosūtījumiem, bet ne, piemēram, speciālistu konsultācijām, Dienai skaidro NVD pārstāve Māra Āboliņa. Proti, ir noteikta summa, par kādu ārsts var nosūtīt pacientus, piemēram, uz laboratoriskajiem izmeklējumiem. Tā tiek aprēķināta, ņemot vērā gan pacientu skaitu ārsta praksē, gan viņu vecumu, vidējās laboratorisko izmeklējumu izmaksas un citus faktorus.
Šā gada jūlijā 57% ģimenes ārstu saņēma brīdinājuma vēstuli no NVD par laboratorisko izmeklējumu kvotu pārtēriņu. M. Āboliņa gan vienlaikus uzsver - brīdinājumi nosūtīti, bet nekādas sankcijas izvērstas nav. Turklāt, pat pārtērējot noteikto apjomu, ģimenes ārstam joprojām ir tiesības izrakstīt nosūtījumus uz izmeklējumiem, taču tiem jābūt medicīniski pamatotiem. G. Belēvičs patlaban uzstāj uz stingrāku kvotu ievērošanu, jo uzskata, ka daudzi izmeklējumi esot nepamatoti.
Atbildīgs būs ārsts
Ģimenes ārste Nellija Salmiņa-Salma no Jelgavas Dienai atzīst, ka arī viņa ir viena no tiem «rakstītājiem», kas pacientiem nosūtījumus uz laboratoriskajiem izmeklējumiem izsniedz bieži. «Ko citu darīt - ja nesūtīsim uz izmeklējumiem un vēlāk atklāsies kāda nopietna saslimšana, kas par to būs atbildīgs? Protams, ģimenes ārsts,» atzīmē N. Salmiņa-Salma. Viņas praksē liela daļa ir cilvēki gados, tāpēc arī izmeklējumi vajadzīgi biežāk. Piemēram, atsevišķa grupa ir cukura diabēta pacienti, kuriem analīzes nepieciešamas regulāri. Pērn gan noteiktās kvotas pārsniegtas minimāli. Liela daļa no tām iztērētas meklējumiem trīs pāriem, kuri vēlējās ar valsts atbalstu tikt pie bērniņa, bet uz visām analīzēm bija vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums. Arī liela daļa grūtnieču vēršas pie privātajiem ginekologiem, taču ģimenes ārsts sūta uz visām nepieciešamajām analīzēm. Savukārt, piemēram, vakar bijis kāds pacients, kam jāiet uz operāciju, bet nosūtījumi analīzēm prasīti no ģimenes ārsta, lai gan pašam speciālistam, pie kura pacients gājis par valsts naudu, ir iespēja tos izrakstīt.
Kvotas uz laboratoriskajiem izmeklējumiem izdodas ievērot ģimenes ārstam Gintam Dunkuram no Valmieras, kura praksē ir apmēram 1260 pacientu. Taču viņa gadījumā citādi ir ar kompensējamajiem medikamentiem - vienu gadu pārstrāde bijusi pat 14 000 eiro. Arī G. Dunkurs ir neizpratnē - kur tad pacientu tālāk sūtīt? Speciālisti ierasti sevi neapgrūtina ar medikamentu izrakstīšanu, tas jādara ģimenes ārstiem, bet, piemēram, atsevišķām diagnožu grupām zāles ir ļoti dārgas. Te nebūtu jārunā par kvotām, bet valstij būtu jāpasaka, ka tā nav spējīga apmaksāt vienas vai otras diagnozes medikamentus. Tāpat gadu iepriekš, nosakot kvotas, paredzēt, kādas un cik analīzes būs nepieciešamas, nav iespējams. Savukārt papildus tam, ka kvotu pārtēriņu veicina privāto speciālistu ieteikumi konkrētiem nosūtījumiem, vēl viena pozīcija ir izmeklējumi pirms operācijām. Kā piemēru G. Dunkurs min situāciju, kur cilvēkam gadā tiek veiktas trīs operācijas, bet pirms katras no tām ir ar analīzēm jānosaka asinsgrupa.
Piekrīt, ka ir par maz
Kamēr VM ģimenes ārstus vaino kvotu pārsniegšanā, Ģimenes ārstu asociācijā to skaidro ar būtisku naudas trūkumu sistēmā. Patlaban noteiktais apjoms laboratoriskajiem izmeklējumiem ir pārlieku mazs un neatbilst reālajām ārstu un pacientu vajadzībām. Savukārt valsts uz to piever acis, lai taupītu naudu. Arī NVD pārstāve M. Āboliņa atzīst, ka kvotas vispār tiek noteiktas ierobežotā finansējuma dēļ. Tāpēc aprēķins tiek veikts ne tikai pēc patēriņa, bet arī, ievērojot valsts budžeta iespējas. «Ideālos apstākļos, iespējams, šis apjoms būtu lielāks, bet mums ir jāstrādā ar tādu budžeta apjomu, kāds mums ir,» - tā M. Āboliņa. Arī kāda ģimenes ārste no Rīgas, kura nevēlējās, lai tiek minēts viņas vārds, atzīmēja, ka kvotu trūkums ir jau vismaz 10 gadu un katru gadu ir bažas par to pārtēriņu. Viņa gan atbalsta ministra domu gājienu tajā, ka, ja pacients izvēlas ārstēties privātajā sektorā, tajā arī jāpaliek.
Tikmēr G. Belēvičs uzsver, ka ievērot jau esošos normatīvos aktus un kvotās iekļauties ir iespējams, nekaitējot pacientam. Pēc NVD datiem gan, piemēram, pērn tikai aptuveni trešdaļa ģimenes ārstu strādājuši bez kvotu pārtēriņa.