Jau vēstīts, ka joprojām attīstās sabiedrībā pretrunīgi vērtētā ideja par skolas gaitu sākumu no sešu gadu vecuma. Iespējams, to varētu ieviest pēc 2-3 gadiem, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas preses pārstāve Agnese Korbe. Gala lēmums gan, visticamāk, būs jāpieņem Saeimas nākamajam sasaukumam, taču pagaidām šī iecere ar lielu deputātu atbalstu nevar lepoties. Par jautājuma virzību satrauktu vēstuli šonedēļ izplatīja arī biedrība Vecāki par izglītību. Tā uzdevusi amatpersonām arī virkni jautājumu saistībā ar ieceri jau no septembra vairākās skolās un bērnudārzos eksperimentāli 1. klasē mācīt bērnus no sešu gadu vecuma. Biedrībai neesot iebildumu pret sešgadīgu bērnu apmācības programmas pilnveidi, ja mācības 1. klasē tiek realizētas bērnu fizioloģiskajām un psiholoģiskajām vajadzībām atbilstoši izveidotā vidē - bērnudārzos vai tajās skolās, kas jau tagad piedāvā pirmsskolas programmu piecgadniekiem un sešgadniekiem.
Savukārt Francijā izglītības sākumposms bērniem lielākoties ir triju gadu vecumā, kad viņi sāk mācīties pirmsskolas klasēs. Tas gan neesot obligāti, taču faktiski visi mazie francūži pirmsskolu apmeklē, turklāt teju piektdaļa to darot no divu gadu vecuma. Pirmsskolā mācību metodes ir piemērotas bērnu vecumposmam, taču mācību ritms un mācību gads ir tieši tāds pats kā tiem bērniem, kuri sāk mācīties no sešu gadu vecuma. Tas nozīmē, ka mazuļiem katru dienu jāmācās sešas stundas - trīs stundas no rīta un vēl trīs pēcpusdienā, tāpat kā skolēniem, stāsta Ž. Petro.
Latvijā bieži vien izskan viedoklis, ka bērni sešu gadu vecumā vēl nav gatavi taisnām mugurām sēdēt skolas skolā, savukārt amatpersonas uzsver, ka bērniem tas arī nebūtu jādara. Kā ir Francijā? Pirmsskolā, kur klasē ar aptuveni 26 bērniem strādā ne tikai skolotājs, bet arī skolotāja palīgs, bērni solos tiešām nesēž. «Ja ieiesiet šajā klases telpā, redzēsiet, ka telpa ir sadalīta atsevišķās zonās. Vienā ar bērniem notiek diskusijas, citur notiek sagatavošanās skolai, kur jau varbūt bērni mācās lasīt, vēl citur - kādas radošas nodarbības. Bērni darbojas grupās, skolotājs iet no vienas grupas pie otras,» stāsta Ž. Petro. Tomēr no sešu gadu vecuma bērniem telpa ir vairāk ierobežota, «viņi tiešām sēž skolas solā». Tas nozīmējot, ka skolotājam jāprot piemēroties, klasē jābūt lielākai kustībai, piemēram, darbam grupā jāmijas ar individuālo darbu. Pirmsskolu Francijā no Latvijas atšķir tas, ka Latvijā skolas diena strikti sadalīta stundās un starpbrīžos. Francijā skolotājam sākumskolā ir zināms kopējais stundu skaits, cik jāstrādā ar bērniem, taču viņš šo laiku var dalīt, kā pats vēlas.