Nekas īpašs nav noticis. Uz kopējā fona, kuru piedimdina trīsstāvīgu, apzeltītu pasažieru vilcienu fantomi, šeit iztirzātais sīkums vien ir. Tomēr svarīgākais - esam noķēruši tendenci. Un to nu gan būtu ieteicams turēt aiz astes cieši, cieši.
Par ko dzejolītis? - Par to, ka otrdienas valdības sēdē klusā savrupībā piemeta tādu mazumiņu naudas dažām ministrijām sakarā ar Latvijas gaidāmo valdīšanu Eiropas prezidentūrā. Precīzāk - nevis pašai prezidentēšanai, bet jau tūliņ - lai pienācīgi un smuki varētu sagatavoties.
Naudiņa paredzēta vien kādi 155 tūkstoši eiro. Ja sadala četrām ministrijām un izpēta skrupulozo ziņojumu, cik eiro maksās viens krēsls vai finiera skapītis, tad šķiet, ka vajadzētu paklusēt - nekā jau tur TĀDA nav. Arī prezidentūras galvenā runassieva Linda Jākobsone aģentūrā LETA centusies mierināt, kas gan nav izdevies. Citreiz vēlams runāt latviešu mēlē, nevis ierēdnieciski.
Bet atstāsim mierā galveno izskaidrotāju. Aplūkosim labāk tās naudiņas. Tātad Aizsardzības ministrijai vajag klāt vienu amata vietu (papildus tām trim, ko jau iepriekš saņēma). Ļoti. Vides un reģionu ministrijai vajag vienu amata vietu. Pavisam ļoti.
Izglītības ministrijai vajag divas amata vietas. Tik ļoti, ka nevar vairs izturēt. Skaitām kopā - iznāk četras. Arī tas, kā lētajā dziesmiņā, vēl nav nekas; notiek lietas trakākas. Interesantāk ir tad, ja pavērojam, kā no sīkām tērcītēm veidojas upe. Te Valsts policijā būvē jaunas, ļoti speciālas štata vietas, lai arī esošās nav aizpildītas. Tur Kultūras ministrija sastutē akūti nepieciešamus masu mēdīkļu koordinēšanas amatus. Te VIDam vajag papildu darbiniekus, neskatoties uz virtualizāciju, koncentrāciju un līdzīgām štellēm. Kā dzejolītī - drīz še, drīz tur, drīz še, drīz tur - un, raugi, malduguntiņa mūs purvā ievedusi. Vai citiem vārdiem - var zagt pavisam mazām drusciņām, vienalga, reiz tas seifs būs atkal tukšs.
Nū, teiks oponents, nevajadzētu ar tik skarbiem vārdiem mētāties. Tas tiesa, jāpiekrīt. Pie teikšanas esošie tiešām nezog, bet ņem, cik vajag un kad vajag. Jautājums vienīgi - vai vispār vajag. Tādēļ labāk izmantot mīlīgāku salīdzinājumu - par bērniem un lielo torti ar zemenēm. Kā būtu, ja noēstu vienu smuko zemeni? Neviena kontrole i nemanītu. Eh, ēdīsim labāk trīs, smukāk izskatīsies. Tā pa drusciņai vien, līdz paliek tikai jautājums - kur noslēpt tukšo tortes paplāti? Starp citu, līdzībās turpinot, torte varbūt bija paredzēta Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, piemēram. Bet nu jau neko…
Būtu interesanti papētīt - cik no gada sākuma ministrijās un iestādēs sabūvēts jaunu sēdekļu. Droši - ja izdzirdētu kopējo skaitu, mute pavērtos - pa kuru laiku nosirmoja jūra? Nu, tā arī nosirmoja - pa drusciņai vien, bet katru dienu.
Tu, Bundža, aizmirsi citu - sauks zinātājs. Kādēļ to visu neietver jau budžeta projektā, veidojot nākamā gada plānu? - Šis gan ir vienkārši atbildams - tad labi izgaismotos kopējo jauno amata vietu skaits valsts ierēdniecībā un tas nu nepavisam neizskatītos labi.
Bet tā - katrā reizē pa mazam gabaliņam ar nebeidzamo pasažieru vilcienu skandālu fonā. Viens no labākajiem finanšu līdzekļu piesaistes paņēmieniem. Pieslīpēsim, uztaisīsim aizraujošu prezentāciju, un varēs braukāt pa pasauli, konsultējot un padomus dodot.
Tur gan vajadzēs radīt dažas amata vietas.
Pa drusciņai vien.
*ļoti neatkarīgs konsultants