Šodien Puzes Aivaram ir paredzēta kārtējā preses konference, un, ņemot vērā Lemberga šovmeņa talantu, daudziem žurnālistiem noteikti niez nagi aiziet pavērties, ko tad šis nu atkal ir uzvārījis. Lembergs jau nebūs tas, kurš ļaus aiziet tukšām rokām - ziņa pēc ziņas, un viņa viedoklis jau pēc dažām stundām būs visur rakstīts lieliem burtiem. Viņam tas der, viņa Zaļo un Zemnieku savienība cīnās par varu Saeimas vēlēšanās, bet vai tas der sabiedrībai? Tas ir jautājums, pār kuru vislielākā vara patlaban ir žurnālistiem. Rakstīt vai nerakstīt, rādīt vai nerādīt.
Dienas nesen atklātais gadījums, ka sabiedrisko attiecību aģentūra piedāvāja Iekšlietu ministrijai sarūpēt pozitīvas publikācijas par Latvijas policiju, kalpo par atgādinājumu, ka starp politiķiem un žurnālistiem ir vesels neredzamu cilvēku slānis, kuru darbs ikdienā ir apvārdot, ieinteresēt, savaldzināt žurnālistus tā, ka nevar nerakstīt. Polittehnologi, pīāristi pašlaik lej melnus sviedrus, bet paši politiķi tikmēr ir uzvilkuši visgreznākos uzvalkus un baltākos kreklus, lai tikai tiktu pamanīti. Saeimas vēlēšanu pēdējos metros nu jau ir gandrīz izskausta visa kontrabanda, apdāvināti pensionāri, un, ja kādam vēl kas nav, tad droši klauvējiet, jums atvērs. Saeimas deputāta kandidāts.
Izsijāt māņus, iedziļināties, turēt acis vaļā, analizēt politiķu rīcību, racionāli vērtēt viņu un partiju solījumus un pie-ņemt skaidri motivētus lēmumus - publicēt vai nepublicēt un saglabāt tīru žurnālistiku. Tas tagad ir visu Latvijas mediju pārstāvju galvenais darbs, rūpējoties par to, lai ar tikpat skaidru motivāciju pie vēlēšanu urnām dotos arī vēlētājs. Mēs taču negribam, lai vēlētāju aptin ap pirkstu vai - vēl jo vairāk - ka viņa izšķirošais arguments par labu kādam politiķim ir, ka «viņš tāds smuks» vai «viņam ir tāds pats kaķis kā man». Ja mēs prasām tīru politiku, tīriem jābūt arī vēlētājiem un viņus apziņojošajiem žurnālistiem.
Tas nozīmē nevis nerakstīt par politiķiem, bet būt īpaši prasīgiem. Pie šī principa Diena turas un noteikti turēsies.