Pirms dažiem gadiem aktīvu kampaņu savu vīnu popularizēšanai veica Austrijas vīndari. Tagad katrs sevi cienošs Latvijas vīna baudītājs var izteikt spriedumu par Grￃﾼner Veltliner, tātad mērķis ir sasniegts. Kāpēc gan nākamā nevarētu būt Austrijas kaimiņiene Ungārija ar vairāk nekā 2000 gadu senām vīndarīšanas prasmēm un tādu pērli kā Tokaji desertvīns? Abi šodienas vīni atceļojuši tieši no Tokajas reģiona, kas ir arī pazīstamākais no 22 Ungārijas vīndarīšanas reģioniem.
2006 Disznￃﾳkő Tokaji Dry Furmint. Ielejot vīnu glāzē, tā piepildās ar persiku, aprikožu, bumbieru un gaišo pļavas ziedu aromātu. Vīns ir diezgan apjomīgs, viskozs un nederēs kā viegls, atspirdzinošs aperitīvs. Tas pieprasa kādu uzkodu zivs vai putna izskatā. Vīnu norijot, tas vēl samērā ilgi kņudina garšas kārpiņas, labs.
1998 Baron Bornemisza Tokaji 6 puttonyos. Šī vīna tapšanu pārrauga viens no pasaules vīndarīšanas smagsvariem Ludoviko Antinori, kura vadībā tapuši vairāki izcilas kvalitātes vīni (Ornellaia, Masetto). Vīns top tikai vislabvēlīgākās ražas gados, aptuveni 4-5 reizes desmitgadē, katru reizi 2000-3000 pudeļu.
Vīns šķiet padārgs līdz brīdim, kad rodas iespēja to salīdzināt ar vienu no desertvīnu etaloniem Sauternes. Tad jau sāk šķist, ka Tokaji esam iegādājušies par pusvelti. Ne velti Tokajas desertvīnam Ludviķis XIV savulaik veltīja apzīmējumu - vīnu karalis un karaļu vīns.
Aromāts piepildīts ar grauzdētu riekstu, vīģu, cidoniju un karameļu bagātību. Arī garšā vīns ir pārsteidzoši komplekss, patiess nektārs. Lai arī salduma koncentrācija vīnā ir varena (ap 500 gramu cukura uz litru), vīnā saglabājies skābuma apjoms neļauj vīnam kļūt šķebīgi lipīgam.