Šogad nemieri Ukrainā un vēstis par Krievijas rubļa devalvāciju rada bažas par Krievijas tūristu skaita mazināšanos. Tomēr Jūrmalas pašvaldības un tūrisma industrijas pārstāvji prognozē, ka krass austrumu kaimiņvalsts viesu skaita samazinājums kūrorta uzņēmējdarbības vidi nesatricinās.
Situācija ir nestabila
Uzņemošā tūrisma kompānijas Baltijas valstīs MEETING TOUR Travel & SPA Consultants valdes priekšsēdētāja Iveta Kravale Dienai stāsta, ka austrumu reģiona tūristu attieksme šogad mainījusies un pārdot ceļojumu ir krietni grūtāk nekā iepriekšējos gados. Nereti ceļojums tiek nopirkts pēdējā brīdi, nevis plānots jau labu laiku iepriekš. Kopumā situācija esot daudz nestabilāka nekā pērn.
I. Kravale gan noraida bažas, ka Krievijas tūristi šogad varētu nebraukt uz Jūrmalu politiskā saspīlējuma dēļ. «Cilvēki, kuri iepriekš brauca uz Jūrmalu, noteikti arī turpinās braukt, viņus neinteresē politiskā situācija, drīzāk viņus ietekmē ekonomiskā situācija, un viņi tērēs Latvijā mazāk naudas. Nesenā statistika liecina, ka tūristu skaits palielinājies, bet viņi paliek Jūrmalā īsāku laiku nekā iepriekš,» stāsta I. Kravale, pieļaujot, ka dažādu pasākumu un festivālu apmeklētāji, kas varētu būt labāk situēti, uzturēsies Latvijas kūrortpilsētā ilgu laiku un arī tērēs tikpat daudz, kā līdz šim.
Patlaban arī citu valstu tūristi ceļojot mazāk nekā pirms neilga laika. Savukārt tālo Āzijas valstu - Japānas, Vjetnamas, Ķīnas - tūristi dodas izzinošajos ceļojumos nevis tieši uz Latviju, bet pa visu Baltiju un vienā valstī neuzturas ilgāk kā divas dienas, turklāt nekoncentrējas uz lēnas, nesteidzīgas atpūtas baudīšanu, kas savukārt šķiet svarīga Jūrmalai samērā netālo lielo pilsētu iedzīvotājiem.
Mārketings nes augļus
Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Ieva Aile Dienai stāsta, ka mārketinga aktivitātes tiek veiktas prioritārajos tūrisma tirgos, kas noteikti pēc statistikas datu analīzes. Valstis, no kurām Jūrmala cer sagaidīt viesus līdztekus Baltijas valstīm un jau pieminētajiem austrumu kaimiņiem, ir arī Vācija, Zviedrija, Somija un Norvēģija. Visos šajos tirgos atvēlētā budžeta ietvaros notiekot dažādi Jūrmalas popularizēšanas pasākumi. Domē stāsta, ka Somijā Jūrmala piedalās ne tikai Ziemeļeiropā vadošajā tūrisma izstādē, bet arī veselības tūrisma izstādē. Savukārt Zviedrijā Jūrmala ar savu stendu piedalās rudens izstādēs senioriem un Viss veselībai.
«Rezultāti liecina, ka aktivitātes nes atdevi un veicina tūristu piesaisti - pērn tūristu skaits no Igaunijas pieauga par 38%, bet Lietuvas - par 20%. Tāpat tiek aktīvi strādāts pārējos Jūrmalas popularizēšanas stratēģiskajos tirgos, jo pilsētas ilgtermiņa mērķi ir kļūt par starptautiski pazīstamu, modernu jūras piekrastes kūrortu un arī par populārāko kūrortpilsētu Baltijas jūras reģionā, par kūrortu, kurā satiekas gan austrumi, gan arī rietumi,» uzsver I. Aile.
Jūrmalas popularizēšanas kampaņas ārvalstu medijos notiekot regulāri, apgalvo Jūrmalas domē. Šogad iecerēts izvietot informāciju par Jūrmalu arī vairāku lidsabiedrību tā dēvētajos borta žurnālos jeb aviopasažieriem paredzētajos žurnālos, iecerēta arī informācijas ievietošana vairākos lielos interneta portālos.
Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs Dienai apliecina: «Ņemot vērā, ka Jūrmala ir svarīgs tūrisma galamērķis, šī pilsēta gandrīz vienmēr ir iekļauta ārvalstu žurnālistu un tūrisma operatoru vizīšu programmā, ja vien tas nav kāds specializēts brauciens, piemēram, uz Latgali.»
A. Slokenbergs piebilst, ka Jūrmala Latvijā ir otrais nozīmīgākais ceļotāju galamērķis aiz Rīgas.
Gaida vairāk ciemiņu
2013. gadā Jūrmalu apmeklēja 147 867 tūristi - par 25 111 jeb 20,5% vairāk nekā 2012. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt periodā no oktobra līdz decembrim tūristu skaits Jūrmalā pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, pieauga pat par 55%. Jūrmalas pašvaldība arī šogad, neraugoties uz nestabilo situāciju Ukrainā un jūtamo Ukrainas nemieru ietekmi uz starptautisko noskaņojumu, prognozē kopumā veiksmīgu tūrisma sezonu.
Pilsētas viesu skaita palielināšanos varot veicināt intensīvais darbs tūrisma mārketingā, jo nereti potenciālie ceļotāji tikai pēc kāda laika izlemj izmantot iespēju un apmeklēt tūrisma galamērķi, par kuru dzirdēts pat pirms gada vai diviem.
«Ja runājam par šo sezonu, tad solītā karstā vasara var piesaistīt vietējos tūristus, viesus no Lietuvas un Igaunijas un citām netālajām valstīm. No Latvijas un Krievijas tūristus var piesaistīt ar paplašināto pakalpojumu klāstu un infrastruktūru ģimenēm ar bērniem. Ziemeļvalstu tūristiem arvien ir pievilcīgs spa kvalitatīvais un plašais piedāvājums un ekonomiskās cenas, veselības tūrisms, gastronomiskais piedāvājums. Tāpat arī pasākumu programma, piemēram, starptautiskais CEV Satellite Jūrmala pludmales volejbola turnīrs vīriešiem vai kvalitatīvā Dzintaru koncertzāles programma ir Jūrmalas tūrisma asinsrites sastāvdaļa,» uzskata I. Aile, piebilstot, ka kopumā Jūrmalā notiek ap 1000 dažādu pasākumu.
«Ja runājam par vasaras sezonu, protams, ir daudz viesu, kas spontāni pieņem lēmumu par atbraukšanu uz Jūrmalu, un te liela loma ir daudziem faktoriem - laika apstākļiem, jaunumiem infrastruktūrā, notiekošajiem pasākumiem,» norāda pašvaldības pārstāve.
Uzņēmējiem brīvas nišas
Pašvaldībā stāsta, ka sadarbība ar uzņēmējiem ir ļoti cieša. Uzņēmēji labprāt piedaloties pilsētas pasākumos, piemēram, kūrorta vasaras sezonas atklāšanā un Jomas ielas svētkos. Arī TAVA norāda, ka starptautiskos pasākumos nereti piedalās arī Jūrmalas uzņēmumi.
«Jūrmalā daudzviet iespējams uzsākt biznesu - jābūt tikai vēlmei un labai idejai. Joprojām ir brīvas nišas, piemēram, slēpju noma ziemā, bērnu pieskatīšana, dažādu vasaras dienas nometņu organizēšana un bērnu kafejnīcas,» atzīst I. Aile.
Savukārt I. Kravale atzīmē, ka pašlaik Jūrmala nav interesanta jauniešiem, kuri vēlas aktīvu un nedaudz trakulīgu atpūtu.
«Jūrmala nav piemērota atpūtas vieta jauniem cilvēkiem, jo tur nav naktsklubu. Nesaku, ka naktsklubus Jūrmalā noteikti vajag, bet, ja ir jānorāda, kā Jūrmalā nav, tad tās ir tieši atpūtas vietas jauniešiem. Jauniem, aktīviem cilvēkiem atpūtai Jūrmalā ir piemērots tikai akvaparks. Var teikt, ka Jūrmalas tūrisma infrastruktūras piedāvājumā nav adrenalīna, atpūta šajā kūrortpilsētā raksturojama kā lēna,» saka tūrisma nozares pārstāve, kā pretstatu minot Liepāju, kas, pateicoties attīstītajai izklaides industrijai, šķiet pievilcīga tieši jauniešiem.
Protams, atraktīvas, jauniešu interesēm atbilstošas izklaides industrijas, piemēram, naktsklubu, veidošana rūpīgi jāizvērtē, pārdomāti apsverot vietas izvēli - lai gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums atvērt vienu vai vairākus naktsklubus, nerastos sūdzības par miera traucēšanu. Jāņem vērā, ka Jūrmalā ir arī vairāk nekā 55 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju, kuri šajā kūrortpilsētā dzīvo visu gadu, un šādu naktsklubu izveide var traucēt ne tikai viņiem, bet arī tūristiem, kuri vēlas baudīt mierīgu, klusu atpūtu.