Laiks pirms Ziemassvētkiem ir īpašs, sevišķi - ja ārā nav sniega, jo sajūtas tad nākas radīt, ieskatoties dziļi dvēselē. Mieru gadu no gada neliek vien trīs jautājumi.
Pirmais aktuālais jautājums svētku laikā - ko dāvināt? Pateicoties pasākumam Latvijas lepnums, aizdomājos par to, ko cilvēkam nozīmē dot - dot otram. Šoreiz nav runa par dāvanām, bet gan laiku, kuru esi ar mieru ziedot kāda cita labā. Pēcāk sastapu Krūmiņu ģimeni, kas ir šīs Mini Dienas intervijas varoņi. Viņi Ziemassvētkos izvēlas nedāvināt veikalā iegādātas dāvanas, bet tā vietā pavada vairākas stundas sirsnīgās sarunās, atceroties savus mīļos un cepot viņiem cepumus. Atminos - pirms gada dzīvesbiedra brālis uzdāvināja bērniem paštaisītus koka klučus. Bet vai atceros, ko dāvinājis kāds cits? Nē! Tas tāpēc, ka laikā, kuru mēs veltām otram, no sirds par viņu domājot, ir vairāk mīlestības! Tāpat atceros, cik ļoti biju priecīga par zāļu tējām, kuras saņēmu no mammas vīra. Viņš pats tās bija vasarā savācis, bet ziemā salicis papīra turziņās un glīti noformējis. Manuprāt, tas varētu būt tuvu pilnībai, tuvu tai sajūtai, kura man saistās ar īstiem Ziemassvētkiem. Bet pašai vēl jāmācās...
Otra svarīgā lieta, par kuru satraucos gadu no gada - atnāks Ziemassvētku sajūta vai aizies garām? Tādēļ nolēmu jautājumam pieiet no profesionālās puses un izstrādāt trīs dažādus ceļvežus svētku brīnuma noķeršanai. Skaidrs, ka viss īstais un neparastais nav nopērkams par naudu vai iepriekš izplānojams, taču centos uzskaitīt lietas, kas, manuprāt, varētu jūs iepriecināt vai vismaz likt pasmaidīt. Mana personīgā brīvdienu recepte būs vienkārša. Tā kā esmu cilvēks, kurš nemitīgi visu plāno, nolēmu, ka šoreiz nedarīšu neko! Sēdēšu dīvānā, grauzīšu piparkūkas, rotaļāšos ar bērniem un simto reizi noskatīšos filmu Viens pats mājās.
Trešais jautājums - kur sagaidīt Jauno gadu? Brīnos par sevi, ka vēl līdz šim par to nebiju īpaši satraukusies. Līdzīgi kā ar Jāņiem - katrs no Jaunā gada svinībām sagaida ko īpašu, nepiedzīvotu. Bet kas tad tur tāds ir? Parasta ballīte ar mazliet spožākiem tērpiem, dažām raķetēm, izšautām plkst. 23, un īstu salūtu pusnaktī, prezidenta runu, drūzmēšanos pie TV ekrāniem, sekunžu skaitīšanu, buču un šampanieša malku! Bet tas jau ir tas brīnums, par kuru runāju pirmīt! Nav iespējams izskaitļot vietu, kurā atrasties, vai brīdi, kurā būt laimīgam. Tādēļ Jaunajā gadā esiet spontāni, tveriet mirkli, pavadiet laiku kopā ar ģimeni un bērniem! Mīļie, priecīgus jums Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!