Turpat stāv arī demontētie koka paneļi - tie mitruma dēļ deformējas. Šādā objektā prasītos nopietnāka attieksme,» Dienai norāda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris, kurš uzskaitītās nepilnības atklājis pagājušajā nedēļā, veicot objekta kārtējo pārbaudi. Viņš arī piebilst, ka mitrums, kas radies ugunsgrēka dzēšanā, joprojām nav pazudis no vairākām telpām pils muzeju spārnā: «Ja muzejā atrodas visi fondi, tad grūti veikt vienmērīgu vēdināšanu.» Lūdzot paskaidrojumus kultūrvēsturiskās celtnes oficiālajiem saimniekiem Va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), tās pārstāve Daiga Laukšteina atrunājas, ka Rīgas pils glābšanas darbi nevienu brīdi neesot apstājušies, tāpēc nav pamata tos atspoguļot negatīvā gaismā. Lai saņemtu precīzākus komentārus par tehniskajām lietām, viņa liek zvanīt Rīgas pils rekonstrukcijas projekta būvuzrauga SIA Būvalts projektu vadītājam Bruno Fībigam, kurš, pēc viņas teiktā, pilnvarots tos sniegt. B. Fībigs gan pauž pārsteigumu, sakot, ka nav informēts par to, ka viņam VNĪ vietā jāatbild uz žurnālistu jautājumiem, un tomēr paskaidro, ka situācija pils Svētku zālē pasliktinājusies pēc nesenās vētras: «Tā papostīja pagaidu jumtu, un arī pēc salabošanas atsevišķās vietās palika mazas spraugas, caur kurām pilēja ūdens. Situācija Svētku zālē kopumā ir sarežģīta, un uzlabojumi var tikt gaidāmi vien pēc pastāvīgā jumta izbūves.» Viņš gan norāda, ka Svētku zāle ir viena no pēdējām, kas pie tā tiks, bet pagaidām jumta konstrukcijas tiekot atjaunotas vien virs Baltās zāles. Jautāts, vai pagaidu jumts jeb plēvei līdzīgais pārsegums ziemā nesagrūs zem sniega smaguma, B. Fībigs teic, ka Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcijas un restaurācijas darbu veicēji - pilnsabiedrība SBRE - parakstīja papildu vienošanos, garantējot, ka pagaidu pārsegums funkcijas pildīs pusgadu. Jāpiemin, ka šis jumts izmaksāja vairāk nekā 200 tūkstošus latu.
Skaidrojot izdedžu esamību atsevišķās pils telpās, kompāniju RE&RE un SKONTO Būve izveidotās pilnsabiedrības SBRE pārstāve Mārīte Straume norāda: «Būvniekiem pieejamās teritorijās slapjie izdedži ir pilnībā izvākti, savukārt palikušie pēc galvenā arhitekta autoruzrauga norādījumiem ir saglabājami kā vēsturiskā substance, kas tiks rūpīgi šķirota un analizēta.» Pils bēniņi, kur izdedžus konstatējusi VKPAI, gan pils rekonstruētājiem nav nodoti, tāpēc izdedžu esamība tur norāda uz VNĪ amatpersonu neizdarību. M. Straume gan tā arī nesniedza atbildi uz jautājumu, ko secināja īsi pēc ugunsgrēka SBRE nolīgtais izmeklētājs Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents Pīters Mansī. Informācija par viņa veiktās izmeklēšanas rezultātiem nav atrodama arī nekur citur, lai gan saskaņā ar SBRE pārstāvju solīto P. Mansī ugunsgrēka cēloņi bija jāpaziņo jau augustā.
Savukārt VNĪ joprojām nav saņēmuši atlīdzību no pils īpašuma apdrošinātāja - sabiedrības Baltijas apdrošināšanas nams (BAN). Tā valdes loceklis Uģis Ieviņš iepriekš norādīja, ka izmaksa varētu notikt vien pēc tam, kad būs zināms ugunsnelaimes cēlonis. Policijas izmeklēšana vēl turpinās, un tās rezultāti tiek solīti nākamā gada sākumā. Atlīdzību izmaksājis vien SBRE celtniecības risku apdrošinātājs BTA Insurance Company, un tā ir vairāk nekā 145 tūkstoši latu.
Lai gan publiski tas netiek izrādīts, tomēr, pēc visa spriežot, VNĪ ar BAN nogaidošo stratēģiju nav mierā, tāpēc savu interešu pārstāvniecībai Rīgas pils ugunsgrēka lietā noalgoja papildspēkus. Iepirkuma rezultātā apdrošināšanas, būvniecības un citu dokumentu vērtēšanu un analīzi, kā arī sevis pārstāvniecību sarunās un citos procesos VNĪ deleģēja advokātu birojam Tark Grunte Sutkiene, kurš no šīs valsts iestādes par saviem pakalpojumiem saņem 75 latus stundā bez PVN.
Pamazām uz priekšu virzās arī Rīgas pilī esošo muzeju krājumu jautājums - valdība beidzot nolēmusi, ka tie jāpārceļ uz pagaidu telpām, un šis process valstij izmaksās gandrīz 3 miljonus latu.
Ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 20. jūnija vakarā, un liesmas skāra vairāk nekā 3 tūkstošus kvadrātmetru.