Avoti EP vēstī - atbalsts V. Dombrovskim ir no ETP grupas vadības. Atšķirībā no iepriekšējām EP vēlēšanām 2014. gadā partijas pie vēlētājiem dosies ne tikai ar izstrādātu stratēģiju, bet, visticamāk, ar jau iepriekš apspriestiem EK prezidenta amata kandidātiem - uz to norāda arī pagājušonedēļ izskanējušais EK prezidenta Žozē Manuela Barrozu aicinājums Eiropas politiskajām partijām šādu kandidātu izvirzīt. Tas varētu garantēt, ka atšķirībā no iepriekšējām reizēm EK prezidenta izvēlēšanās process varētu notikt gana caurskatāmi. Ņemot vērā, ka ETP dalīborganizācija ir arī Vienotība, kādā brīdī nākamgad arī tai varētu vajadzēt vai nu formāli izvirzīt savu kandidātu, vai arī atbalstīt kādas citas partijas piedāvājumu.
Ietekmīgais Vācijas laikraksts Frankfurter Allgemeine, analizējot EP notiekošās debates par iespējamiem Barrozu pēctečiem, līdz ar V. Dombrovski kā iespējamos ETP kandidātus minējis arī citu valstu premjerus - zviedru Frēdriku Reinfeltu, somu Jirki Katainenu un poli Donaldu Tusku. «Var redzēt, ka notiek nosvēršanās uz ziemeļu puslodi, valstīm, kas rādījušas labu piemēru ekonomiskās krīzes pārvarēšanā,» saka Eiropas Savienības (ES) politikas pētniece Dace Akule. Iepriekš EK prezidentu virknē dominējis dienvidu spārns. Viņa gan norāda - nacionālais jautājums būs būtisks, taču svarīgi būs arī, kāds ir pats augstā amata pretendents, vai viņš spēs aizraut iedzīvotājus un vai viņš būs cilvēks ar iniciatīvu un spēju nākt klajā ar idejām par dziļāku un citādu ES integrāciju. Premjera ārštata padomnieks ES lietu jautājumos Pēteris Viņķelis arī norāda, ka EK prezidenta amata pretendenta izcelsmes valstij varētu būt būtiska nozīme, salāgojot to ar pretendentiem uz citiem augstajiem amatiem, to skaitā Eiropadomes prezidentu un EP prezidentu. «Visticamāk, EK prezidents nāks no mazas valsts, jo sacensība starp lielajām būs asa, tās cita citai nepiekāpsies,» prognozē ETP deputāts Krišjānis Kariņš (V).
Pats V. Dombrovskis pagaidām iespējamo nominēšanu vērtē atturīgi - oficiāli EK prezidenta kandidātu izvirzīšana vēl nav sākusies, tas drīzāk vērtējams kā diskusiju sākums par prezidenta vēlēšanām, kas notiks pēc diviem gadiem. «Taču katra reize, kad Latvijas pārstāvji tiek minēti kā kandidatūras uz augstiem amatiem, ir kompliments Latvijai, piemēram, starptautiski plaši izskanējusī Vairas Vīķes-Freibergas kandidēšana uz Eiropas Padomes prezidentes amatu,» uzskata premjers. Viņš arī norāda, ka gandrīz visi līdz šim izskanējušie pretendenti pārstāv Baltijas jūras reģionu, tas apliecinot gan mūsu reģionu līderu spējas uzņemties visas ES vadību, gan to, ka Baltijas jūras reģions kļūst par stabilāko un dinamiskāko ES reģionu, kas spēlēs ES attīstībā virzošo lomu.
«Tas, ka V. Dombrovskis jau ir nosaukts, tas vien nozīmē daudz,» saka K. Kariņš un piebilst - tas ir milzu kompliments gan pašam premjeram, gan Latvijai. Raksturojot situāciju ES institūcijās, K. Kariņš apgalvo, ka arvien lielāka nozīme Eiropā ir «politiskajām ģimenēm» un iespējas virzīties ES struktūrās ir tikai ar lielu politisko aizmuguri. «ETP V. Dombrovskis ir ļoti ieredzēts, kad viņš Strasbūrā tikās ar frakciju, viņu sagaidīja ar stāvovācijām, un pēdējo gadu laikā tā ir vienīgā reize, kad šādi tiek sagaidīta kāda valsts amatpersona,» atceras K. Kariņš. Viņš gan norāda - pagaidām partijā konkrēti kandidāti neesot apspriesti. Tomēr, kā vēsta avoti Eiropas institūcijās, tieši V. Dombrovskim esot spēcīgs ETP vadības grupas atbalsts. Partiju cīņa par iekārojamo amatu vēl ir priekšā, un jau tagad ir nosaukti gana spēcīgi kandidāti.