«Ja nebūtu Loras, nez vai viss beigtos tik laimīgi,» tā notikumus pirms trim gadiem atcerējās Madara, tolaik Jēkabpils 3. vidusskolas 10. klases skolniece. Lora ir viņas joprojām uzticamais suns takšu jauktenīte. Dzīvnieki viņai pieķeras, vairākus kaķus un arī Loru bija paņēmusi no ielas. Pašaizliedzīgā meitene toreiz atzinās, ka sapņo kļūt par veterinārārsti. Jautāju, vai ieceri izdevies realizēt?
«Mācos par medmāsu, bet šobrīd (vasarā) pie vecvecākiem ganu govis. Iestājos Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžā, esmu pabeigusi pirmo kursu, tā kā esmu tuvu medicīnai,» stāsta Madara un piebilst -bija iedomājusies, ka studēt būs vieglāk, bet jāmācās ir ļoti daudz un intensīvi.
Madarai nepatīkot dzīve pilsētā - lielā cilvēku drūzma, transporta kustība. «Nevaru vien sagaidīt piektdienas vakarus, kad braucu atpakaļ uz laukiem, kur ir miers un klusums. Pabeigšu studēt par medicīnas māsu, visticamāk, pēc tam piepildīšu sapni un kļūšu par veterinārārsti,» atklāj Madara, jo dzīvnieki viņai mīļi joprojām. Kad studente Rīgā, Lora savu saimnieci uzticīgi gaida laukos.
Jautāta, vai tiekas ar izglābto meiteni un vai citi joprojām atceras viņas drosmīgo rīcību, Madara atteic, ka tikušās esot, bet turpmākie dzīves ceļi katru aizveduši citur. Jēkabpilieši, kad abas ejot pastaigā ar Loru, mēdzot atskatīties. Atašienē pat uzrunājot: «Ā, tu esi tā slavenā meitene.»