Otrā spēle ar mājiniekiem norvēģiem, kā jau pirms turnīra bija prognozēts, izrādījās grūtākā. Tomēr nepiepildījās bažas, ka uz gandrīz optimālā Norvēģijas sastāva fona nodrebēs Latvijas izlases jaunie aizsargi no junioru komandas HK Rīga. Kad tika zaudēta izšķirošā otrā ripa, nedaudz gan apjuka jaunais aizsargs Artūrs Salija, taču pirms tam jau kļūdu virteni bija paritinājuši pirmās maiņas uzbrucēji. Uz zaudējuma galveno iemeslu pēc spēles precīzi norādīja uzbrucējs Juris Štāls. «Abas komandas spēlēja piesardzīgi. Uzvarēja komanda, kura spēlēja pacietīgāk, un šoreiz tā bija Norvēģija.»
Atšķirībā no pirmās spēles ar Dāniju vārtu gūšanas iespēju bija krietni mazāk. Šādā uzmanīgā spēlē izšķiroša loma varēja būt skaitliskā vairākuma brigādēm. Latvijas komandā Andra Džeriņa maiņai vēl bija labas iespējas, turpretī pagalam apjucis izskatījās Jura Štāla virknējums. «Pārāk īss bija sagatavošanās laiks, lai rastu sapratni. Skaitliskajā vairākumā pieturējām ripu, bet nespēlējām pietiekami aktīvi. Vairāk ir jāmet uz vārtiem un jācīnās vārtu priekšā,» Štāls atkārtoja gandrīz vai galvenā trenera Teda Nolana sacīto. Par spīti zaudējumam, Nolans optimismu gan nebija zaudējis. Galvenais treneris uzteica jaunos spēlētājus un otro reizi pēc kārtas Miku Indraši. Kristaps Sotnieks ar tālmetienu pašās beigās, spēlējot seši uz pieci, uz īsu brīdi iedzēsa cerību staru, taču pārāk maz bija palicis laika, lai glābtu spēli. Vismaz par vienu ripu varēja uzgavilēt Norvēģijā dzīvojošie latvieši, kuru bija tikpat daudz, cik mājinieku komandas atbalstītāju.
Pirms pēdējās spēles ar Franciju mazāk laika atpūtai bija Latvijas hokejistiem, taču pēc kustības mūsējie jau no pirmajām minūtēm bija krietni pārāki. Tikai totāla neveiksme un izveicības trūkums vārtu priekšā paglāba francūžus no iespaidīgāka zaudējuma. Interesanti, ka pēc sastāva rotācijas izšķirošo ripu iemeta, nevis otrā maiņa, bet gan Štāls, kurš bija nobīdīts uz trešo maiņu. Gluži kā Rīgas Dinamo ap Jaungadu, arī Latvijas izlasei pielipa «divu ripu komandas» zīmols. Turnīra laikā ripu vārtos prata iedabūt tikai pirmā maiņa, Štāls un aizsargs Kristaps Sotnieks. Priekšējā līnijā jaunie uzbrucēji centās, bet taustāmu labumu nedeva. Dažās epizodēs pietrūka koncentrētības un bija arī nepiedodamas kļūdas. Jādomā, ka talantīgais uzbrucējs Miks Indrašis sapratīs, ka uz pretinieku zilās līnijas ar apvešanas manevriem nedrīkst aizrauties.
Pagājušajā gadā Latvijas valstsvienība Eiropas Izaicinājuma turnīrā Lērenskūgā izcīnīja pirmo vietu. Šogad komandu pirmo reizi vadīja jaunais galvenais treneris Teds Nolans ar saviem palīgiem Arti Ābolu un Viktoru Ignatjevu. Jāņem vērā, ka savainojumu dēļ pēdējā brīdī neieradās vairāki spēlētāji, uz kuru dalību bija cerējuši treneri.