Latvijas īpatnība ir tā, ka privātās investīcijas infrastruktūras objektos ir samērā nelielā apjomā, turklāt nonāk galvenokārt tikai Rīgā un Pierīgā. Savukārt publiskā sektora - valsts un pašvaldību - investīciju teju vienīgais avots ir ES fondi. Līdz ar to, aizkavējoties ES fondu projektiem, nav investīciju un attiecīgi pasūtījumu būvniekiem. Savukārt, ja būvuzņēmumiem nav darba, tiem jāatlaiž darbinieki. Tieši tik loģiska, lai arī neiepriecinoša, ir cēloņseku ķēdīte. Jāteic, ka līdztekus ēku siltināšanas programmām lielākais ES struktūrfondu finansējums, uz kuru var pretendēt būvnieki, paredzēts tieši pašvaldībām to infrastruktūras sakārtošanai.
Mazāks apgrozījums
Vieglāk klājas tiem uzņēmumiem, kas strādā Rīgā un Pierīgā, kur ir lielāks privāto investīciju īpatsvars, kā arī tiem būvniekiem, kuri savus pakalpojumus eksportē, strādājot arī citos tirgos. Būvfirmas Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš atzīst, ka situācija ES fondu projektu kavēšanās dēļ ir saspringta un stresaina, taču par darbinieku skaita samazināšanu domāts netiekot, arī atalgojums saglabāsies iepriekšējā līmenī. «Skaidrs, ka šogad mūsu uzņēmuma apgrozījums un peļņa būs mazāki nekā pērn. Turklāt algas darbiniekiem samazināt nevaram, lai gan darba apjoms ir mazāks. Tur, protams, veidojas zināmas šķēres. Publisko projektu trūkumu zināmā mērā kompensē privātā sektora pasūtījumi, kas šogad noteikti dominēs mūsu portfelī. Mēs celsim pāris daudzdzīvokļu un biroju ēku. Jāteic, ka Rīgas pašvaldība par savu naudu arī nepasūta daudz objektu. Pašlaik vispār Rīgas dome nav izsludinājusi nekādus publiskos iepirkumos, kur būvnieki varētu piedalīties. Turklāt tie arī tā pēkšņi neuzradīsies kaut kad vēlāk, jo parasti ziņas par to jau ir stipri savlaicīgi. Situācija ir nopietna, lai arī, kā jau minēju, darbiniekus neatlaidīsim,» stāsta O. Ozoliņš.
Cita situācija ir Jēkabpils būvniecības uzņēmumā Jēkabpils PMK, kur pēdējā pusgadā darbinieku skaits no 300 samazināts uz 179 darbu trūkuma dēļ. Uzņēmuma būvdarbu vadītājs un analītiķis Arnis Putniņš uzsver, ka palikušajiem darbiniekiem darba samaksa netiks samazināta, saglabāsies līdzšinējie vidēji 35 eiro dienā. «Algas mēs saviem kvalificētajiem speciālistiem nesamazināsim, jo citādi viņi no mums aizies. Jau tā liela daļa Jēkabpilī strādājošo aizbraukuši uz Lielbritāniju. Iespējams, daļai mūsu darbiniekiem lūgsim tagad iet atvaļinājumā. Situācija ir sarežģīta, jo atšķirībā no Rīgas un Pierīgas mūsu reģionā privāto pasūtījumu ir ļoti maz. Jēkabpils dome gan sola šādus tādus darbus, lai mūs atbalstītu, tomēr to nevar salīdzināt ar ES struktūrfondu projektiem, piemēram, attiecībā uz ēku siltināšanu,» pašreizējo situāciju raksturo A. Putniņš. Viņš arī norāda, ka ir gana skeptisks par lieliem būvniecības darbiem reģionos ārpus attīstības centriem. «Nav jau jēgas būvēt tur, kur nav cilvēku. Ja iedzīvotāji aizbrauc, kam tad būvēs visas tās ēkas? Nav skaidrības par skolu tīklu, tāpēc nav arī zināms, kāds būs izglītības iestāžu tālākais liktenis. Vai kaut kas jābūvē klāt, vai ir vērts investēt esošajās skolās, to pašlaik neviens nezina,» stāsta būvnieks.
Taujāts, kāds tad ir viņa redzējums par uzņēmuma attīstības perspektīvām, A. Putniņš teic īsi - ražošana. Pašlaik Jēkabpils PMK ir skārdniecība, betona - javas rūpnīca, grodu ražotne, kā arī bruģa ražotne. «Tuvākajā nākotnē sašaurināsim būvniecību, jo nebūs, ko būvēt, un paplašināsim un attīstīsim ražošanu. Tā ka esošā situācija mums pat ir zināmā mērā nākusi par labu, jo aktīvāk pievērsīsimies tieši ražošanas attīstībai. Tas ir perspektīvi, jo mūsu produkciju var eksportēt,» bilst A. Putniņš.
Būs strādājošo deficīts
Lai arī darbinieku skaitu nesamazinās, situāciju par sarežģītu uzskata arī otrā Latvijas galā esošs uzņēmums Siguldas būvmeistars. Tā valdes priekšsēdētājs Jānis Libkovskis arī uzsver, ka ES projektu neesamība kavē uzņēmuma attīstību, jo trūkst darba. Tomēr J. Libkovskis uzsver, ka darba samaksu strādājošajiem nesamazinās, jo par darbiniekiem notiek liela cīņa visā Baltijas jūras reģionā. «Mūsu situāciju atvieglo tas, ka mums ir savi, uzņēmuma, investīciju objekti - daudzdzīvokļu mājas, kur nodrošinām darbu saviem cilvēkiem. To varam atļauties, jo nodarbojamies arī ar būvmateriālu ražošanu. Ja mums būtu tikai būvniecība, izdzīvot būtu daudz grūtāk,» atzīst J. Libkovskis.
N. Grīnbergs uzsver, ka šī situācija - darba trūkums ES projektu aizkavēšanās dēļ - var rūgti atspēlēties nākotnē, turklāt to sajutīs arī valsts un pašvaldības. «Ja uzņēmumi tagad būs spiesti atlaist darbiniekus, tad liela daļa no atlaistajiem aizbrauks uz ārzemēm, daļa pārkvalificēsies un atradīs darbu citos tautsaimniecības sektoros. 2017. gadā, kad beidzot sāksies ES struktūrfondu projekti, būs akūts strādājošo deficīts. Kā mēs tad šo situāciju risināsim?» retoriski jautā N. Grīnbergs un piebilst, ka par būvniecību atbildīgajai Ekonomikas ministrijai būtu jādomā, kā palīdzēt būvniekiem pārdzīvot šo tukšo gadu.
Šogad tikai drumslas
To, ka risks pazaudēt daļu kvalificēto strādājošo pastāv, apzinās arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, kurš piebilst, ka strādājošo deficīta apstākļos būvnieki varētu palielināt cenas, līdz ar to par ES naudu izdotos paveikt mazāk nekā pašlaik. Projektu aizkavēšanos R. Aleksejenko skaidro ar garo saskaņošanos procesu vienā gadījumā ar Eiropas Komisiju, citā ar nevalstiskajām organizācijām, tajā skaitā Latvijas Pašvaldību savienību. «Taisnība, ka absolūtais vairums ES projektu reāli sāksies tikai 2017. gadā, taču mēs ceram, ka šā gada vasarā varētu būt atsevišķi daudzdzīvokļu ēku siltināšanas projekti. Ēku siltināšanas projektus mēs ar Eiropas Komisiju (EK) skaņojam jau divus gadus, tur ir būtiskas domstarpības par atbalsta intensitāti. Proti, mēs vēlamies, lai iedzīvotāju līdzfinansējums saglabājas tāds pats kā iepriekšējā periodā - 50%, taču EK runā par 60% līdzfinansējumu. Tādā gadījumā iedzīvotāji nebūs motivēti ņemt kredītus ēku siltināšanai. Domāju, ka lēmums tiks pieņemts nākamnedēļ. Tad to ēku iedzīvotāji, kuri vēlēsies tās siltināt, varēs sākt veikt energoauditus un domāt par kredīta saņemšanu. Būvnieki pie darba labākajā gadījumā varēs ķerties vasarā. Tomēr, kā jau teicu, lauvas tiesa darbu paliks uz 2017. gadu. Pavisam no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ēku siltināšanai šajā plānošanas periodā līdz 2020. gadam būs pieejami 166 miljoni eiro, kas ar iedzīvotāju līdzfinansējumu veidos vairāk nekā 300 miljonu, kas būs pieejami būvniekiem,» stāsta R. Aleksejenko. Vēl 100 miljoni eiro paredzēti valsts ēku, piemēram, sociālās aprūpes centru, siltināšanai. R. Aleksejenko pieļauj, ka to ēku, kurām tehniskā dokumentācija jau kārtībā, siltināšanas darbi varētu sākties gada nogalē. Līdztekus ēku siltināšanai uz būvniekiem vēl attiecas projekti, kas saistīti ar industriālo parku izveidi, pašvaldību ēku siltināšanu, pašvaldību infrastruktūras izbūvi. Šogad arī pašvaldības varētu sākt pieteikties ES struktūrfondu apguvei savas infrastruktūras izbūvei un sakārtošanai. Tā, piemēram, pašvaldības līdz 2016. gada 16. februārim var iesniegt projektu idejas ES fondu finansējumam, lai veiktu ieguldījumus uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras un industriālo pieslēgumu izveidei.