Pilsēta zaudēs miljonu
Tukuma rajona padomes izpilddirektors Agris Jaunkļaviņš, ZZS un TB/LNNK apvienotā saraksta līderis, kuru tukumnieki uzskata par sīvāko konkurentu pašreizējam Tukuma mēram, reģionālās partijas Tukuma pilsētai un novadam līderim Jurim Šulcam, domā, ka paies vismaz desmit gadu, līdz atkal varēs sākt domāt par kaut kādu izaugsmi. J.Šulcs izrēķinājis, ka, veidojot novada budžetu, ievērojami samazināsies ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju un pilsēta gadā zaudēs nepilnu miljonu latu, kas patiešām varētu bremzēt pilsētas tālāko attīstību. Jaunā laika Tukuma nodaļas vadītājs Jānis Palkavnieks gan nav tik pesimistisks. Viņš uzskata, ka novadā daļa pagastu, piemēram, Pūre, Slampe, Tume, Sēme, ir pietiekami turīgi un attīstīti. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dati rāda - tikai Tukums un Tume ir pietiekami turīgi un veic iemaksas šajā fondā, Pūre nemaksā fondam, ne arī saņem atbalstu no tā, bet pārējie astoņi pagasti ar savu budžetu iztikt nevar un saņem dotācijas.
Neatkarību neiegūst
Jaunajā novadā, kura kopējais budžets varētu būt aptuveni 16 miljonu latu, būs jātiek galā ne tikai ar 27 izglītības iestāžu, 26 kultūras iestāžu un sešu feldšerpunktu uzturēšanu, bet pēc rajona padomes reorganizācijas jāuztur arī muzejs, slimnīca, speciālā internātskola, tūrisma informācijas centrs, izglītības pārvalde un vēl dažas iestādes.
J.Šulcs stāsta, ka administratīvi teritoriālās reformas gaitā mēģinājuši panākt, lai Tukumam piešķir valsts nozīmes pilsētas statusu. Ekonomiskie rādītāji atbilduši visām prasībām, bet iedzīvotāju skaits bijis par mazu, kaut gan pēdējos gados tas no 18 000 pieaudzis līdz 20 000. Līdz ar to tukumnieku lūgums noraidīts. Apvienojot pilsētu ar desmit pagastiem, novada iedzīvotāju skaits sasniegs 34 000. J.Šulcs ir pārliecināts, ka šī reforma lemta neveiksmei: «Ar vienu «burkānu» 200 000 latu apmērā par apvienošanos nekas nebūs līdzēts. Lai sakārtotu infrastruktūru un nodrošinātu dzīves kvalitāti visos novada pagastos, ar to ir par maz. Šobrīd pastāv ļoti liela atšķirība starp pakalpojumu pieejamību, komunālās saimniecības nodrošinājumu, sociālās palīdzības apjomu novada pašvaldībās. Ja Tukumā no sociālā budžeta 56% atvēl dažādiem pakalpojumiem mazturīgajiem un sociāli neaizsargātajiem un atlikušo izmaksā pabalstos, tad daudzās vietās šādu pakalpojumu nemaz nav un visa nauda tiek noēsta pabalstos.» Arī A.Jaunkļaviņš, kurš startē kopā ar pieciem novada pašvaldību vadītājiem, norāda uz lielo atšķirību starp laukiem un pilsētu: «Skaidrs, ka vairāk naudas būs jāiegulda mazāk attīstītajās apdzīvotajās vietās. Un, ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus, būs jārēķina, ko varēsim atļauties un ko ne.» Krīzes sekas topošajā Tukuma novadā jau jūtamas - Zentenes pagasta padome pieņēmusi lēmumu slēgt skolu. A.Jaunkļaviņš pieļauj, ka tai varētu sekot vēl pāris izglītības iestāžu, neatklājot - kuras. «Jaunajai novada domei būs jādomā, kur šie bērni mācīsies, kā viņi nokļūs skolā un pa kādiem ceļiem brauks.»
Jaunais novads nebaida
A.Jaunkļaviņš pārliecināts, ka reālas izredzes iekļūt domē ir TPN, kā arī viņa pārstāvētajam sarakstam, kaut gan pirms četriem gadiem ZZS Tukuma domē neieguva nevienu vietu. «Mūsu apvienotais saraksts veidots pēc principa, lai vēlēšanās neuzvarētu tikai pārstāvji no pilsētas, kaut gan vēlētāju pārsvars ir tieši pilsētai,» piebilst A.Jaunkļaviņš. Viņaprāt, pa kādai vietai dabūs arī JL, TP un jaunpienācēji - Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai. Pēc J.Palkavnieka domām, lielāko vēlētāju atsaucību varētu gūt TPN. Par to liecinot gan no lauku ļaudīm dzirdētais, tiekoties ar vēlētājiem pagastos, gan arī Tukumā paveiktais.
Deputātu kandidātu sarakstos nav lasāms ne Tukuma novadu veidojošā Degoles, ne Irlavas pagasta vadītāja vārds. Irlavas pagasta padomes priekšsēdētājs Vilnis Janševskis, kurš pašvaldību vadījis 13 gadu, atzīst, ka pagastu vadītājiem ir iespēja izvēlēties - strādāt novada domē vai piedāvāt savu kandidatūru pagasta pārvaldes vadītāja amatam. «Esmu izvēlējies otro variantu, jo ir daudz darbu, ko esmu iesācis un gribu pabeigt. Mani nebaida jaunā novada dome, jo ir skaidrs, ka jaunpienācēji tajā negūs pārsvaru un lielāks atbalsts tiks tiem, kas jau sevi parādījuši kā zinoši pašvaldību darbinieki. Mani nebaida arī jaunais administratīvais veidojums - novads, par kura pārvaldi un darbību esam daudz diskutējuši un apstiprinājuši arī apvienošanās projektu. Finansiālās problēmas - arī tās mani vairs nebaida, jo atņemts viss, ko pašvaldībām varēja atņemt. Tagad būs jāmācās izdzīvot ar to, kas ir. Viss būs atkarīgs no tā, kāds būs pagasta pārvaldes vadītājs un pagasta pārstāvniecība novada domē,» saka V.Janševskis.