Krīzes vēlēšanas
Visticamāk, ar pirmo kārtu nepietiks uzvarētāja noskaidrošanai, jo neviens no kandidātiem nesaņems 50% balsu. Tādēļ cīņas iznākumu izšķirs otrā kārta februārī. Galvenie pretendenti uz iekļūšanu otrajā kārtā ir Ukrainas premjere Jūlija Timošenko un opozīcijas līderis Viktors Janukovičs. Līdzšinējais prezidents Viktors Juščenko zaudējis tautas atbalstu, tādēļ viņam ir maz izredžu pacīnīties par uzvaru.
Pirms pieciem gadiem oranžās revolūcijas līderis V.Juščenko prezidenta vēlēšanās pārspēja Krievijas atbalstīto V.Janukoviču, bet šoreiz uz Rietumiem draudzīgo spēku līderes lomu pretendē J.Timošenko. Jāņem vērā, ka lielākā daļa ukraiņu ir noguruši no nemitīgās cīņas starp V.Juščenko, J.Timošenko un V.Janukoviču, jo nepārtraukto konfliktu dēļ Ukrainas politikā pēdējos gadus valdījis haoss. Tas negatīvi ietekmēja arī Ukrainas ekonomiku, ko smagi iedragāja krīze. Ukrainas iekšzemes kopprodukts šogad varētu sarukt par 15%, Ukraina bija spiesta aizņemties miljardiem dolāru no Starptautiskā Valūtas fonda.
Melnā kampaņa
Tieši ekonomikas problēmas varētu kļūt par galveno priekšvēlēšanu kampaņas tematu, lai gan politiķi plāno izspēlēt arī citas kārtis, piemēram, valsts valodas jautājumu. Pēc politikas analītiķu domām, uzvaras gadījumā V.Janukovičs veicinās Ukrainas tuvināšanos Krievijai, savukārt J.Timošenko saglabās Rietumiem draudzīgo ārpolitikas kursu. «Janukovičs nebūs Maskavas marionete, tomēr Maskavas ietekme uz viņu būs lielāka nekā uz Timošenko,» aģentūrai Reuters stāsta politikas analītiķis Volodimirs Fesenko.
Tā kā J.Timošenko un V.Janukovičs ir galvenie pretendenti uz uzvaru, tieši starp viņiem sākusies niknākā cīņa ar nomelnošanas kampaņas elementiem. V.Janukoviča atbalstītāji aicina varas iestādes pārbaudīt ziņas, ka J.Timošenko partijas biedri ir iesaistīti pedofilijas skandālā, ko izraisīja aizdomas par bērnu seksuālu izmantošanu atpūtas nometnē Artek. J.Timošenko sabiedrotie nekavējoties atbildēja ar aicinājumu izmeklēt V.Janukoviča pagātnes grēkus, jo viņiem ir informācija, ka V.Janukovičs vēl padomju laikā bija sodīts ne tikai par zādzību un kaušanos, bet arī par izvarošanu. «Šajās vēlēšanās būs cīņa līdz pēdējam. Ja jau kampaņa sākusies ar tik nežēlīgu informācijas karu, nav grūti iedomāties, ko varam sagaidīt kampaņas beigās,» laikrakstam Kommersant atzinis politologs Aleksejs Golobuckis.