Vai esam aizceļojuši laikā uz pagājušā gadsimta 60.gadiem? Vai arī kāds cenšas mūs izjokot? Mēģinājumi pārveidot dabu cilvēkam vēlamā virzienā - iztēloties sevi Dieva vietā - ne pie kā laba nenoved. Upju pārgrāvjošana citur Eiropā atspēlējas ar postošiem plūdiem upju lejtecēs, jo trūkst upju dabisko palieņu, kur uzkrāties palu ūdenim.
Lai arī projektu plānotāji solās ņemt vērā vides aizsardzības intereses, pat bez īpaša ietekmes uz vidi novērtējuma ir skaidrs, ka Daugavas padziļināšana nav savienojama ar tās ielejai raksturīgo ainavu un tur esošo dabisko Daugavas upes posmu ar straujtecēm, krāšņo terašu un palieņu pļavu, mežu un retu sugu atradņu saglabāšanu. Kā gan iespējams, īstenojot šo ieceri, apiet Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Daugavas loki, ja tās «mugurkauls» ir pati upe?
Bet varbūt par to visu nemaz nevajadzētu uztraukties, nekas tāds taču nevar notikt! Ekonomikas eksperti Daugavas kuģošanas ideju sauc par stulbāko, kāda vien dzirdēta. Vides ministrs apgalvo, ka šī projekta realizācija būtu katastrofa. Varbūt zem šiem projektiem slēpjas tikai iespēja pārdot lētticīgiem ļaudīm bezcerīga uzņēmuma akcijas? Piesaistīt Eiropas finansējumu priekšizpētei?
Atšķiru pirmās klases latviešu valodas mācību grāmatu un uzduros Jāņa Baltvilka dzejolim: «Cik maksā laiva?/Tik un tik!/Cik maksā kuģis?/Tik un tik!/Cik maksā tilts šis?/Tik un tik!/Cik maksā Daugava/…necik…»