P. Ošs uzsvēra, ka N. Ušakovam nav konstatēta cerebrālā koma, kā to pirmdien vēstīja atsevišķi plašsaziņas līdzekļi, un viņa smadzenes nav bojātas. Viņš «tiek turēts miegā», lai labāk varētu attīrīt organismu no vielām, kas sakrājušās skābekļa trūkuma dēļ, paskaidroja mediķis. Ārsts norādīja, ka ārstēšana ir sarežģīta, jo Rīgas mēram līdz ar karstuma dūrienu skrējiena dēļ bijusi pamatīga fiziska pārslodze, tāpēc ārstēšanas process nebūs ātrs. «Nav pamata domāt, ka šī kaite atstās paliekošas sekas uz pacienta veselību,» piebilda ārsts.
Sporta ārsts Āris Vaivars uzskata, ka skriet tik garas distances vajadzētu atļaut tikai iepriekš trenētiem cilvēkiem. «Jābūt medicīniskai kontrolei, vai cilvēks vispār šo slodzi var veikt, nevis savācam 16 tūkstošus un ļaujam skriet, cik grib. Iepriekš noteikti jāiziet sirds slodzes tests. Mums visiem liekas - noskriešu 21 kilometru un būšu baigais vecis. Taču, ja neesi tam gatavs, sekas ir tādas, kādas ir,» saka ārsts. «Cilvēku organisms lielajā slodzē ir atūdeņojies, visi minerāli un vitamīni ir izgājuši ārā, ķermenis ir sauss, asinis ir biezas, sirdij ir grūti tās pumpēt. Ir bezatbildīgi no to cilvēku puses, kas to ļauj darīt, ja vien skrējēji nav pietiekami ilgi trenēti un skrien karstā laikā,» norāda Ā. Vaivars.
Visticamāk, N. Ušakovs savus spēkus bija iztērējis jau pirms dalības maratonā, atzina profesionāls maratona skrējējs un treneris Aleksandrs Prokopčuks. «Svarīgs ir dzeršanas režīms. Karstā laikā tiem, kas nepanes karstumu, jādzer vairāk. Tāpat daudz kas atkarīgs no iepriekšējās dienas, varbūt cilvēks jau iepriekšējās dienas ir bijis noguris. Turklāt mērs nav īpaši trenēts. Arī sportistam tas nebūtu viegli. Tam, ka organisms nepaguva atjaunoties, bija sava loma,» vērtē treneris.
Savukārt, lai pašpierādīšanās vārdā sasniegtu pēc iespējas labāku rezultātu, atsevišķi skrējienu dalībnieki lieto dažādus enerģijas dzērienus, norādījis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics.
NMPD pārstāve Ilze Bukša BNS pastāstīja, ka svētdien saistībā ar Rīgas maratonu slimnīcā nogādāti 15 cilvēki, kuriem konstatētas gan pārkaršanas pazīmes, gan muskuļu sastiepumi un citas problēmas. Pašlaik slimnīcā turpina ārstēties trīs cilvēki, kas piedalījušies maratonā. Ņemot vērā, ka maratonā piedalījušies teju 16,5 tūkstoši cilvēku, šis skaits esot uzskatāms par ļoti mazu.