Pagājušajā nedēļā sākās un šonedēļ ar pilnu sparu turpinās epopeja, ko varētu nosaukt par ušakoviādu. Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs kā «privātpersona» parakstījās par referenduma rīkošanu krievu valodas kā otrās valsts valodas ieviešanas sakarā. Un paralēli pārplūdināja masu medijus ar gariem prozas darbiem par to, kā šis solis bija domāts un kā nedomāts. Pa vidu vēl paspēdams pietiekami aizskaroši izteikties par lietu, kurai latviešos ir simbolu nozīme - par jauno nacionālo bibliotēku jeb Gaismaspili. Domājams, ka Nils Ušakovs nav mazais bērns un ļoti labi saprot, ka viņš nevar tā vienkārši kaut kādos brīžos atstāt savu partijas līdera manteli skapī un rīkoties tikai kā ierindas pilsonis, un tāpēc noteikti skaidri apzinājās, ka viņa solis ir nepārprotams signāls viņa vadītās partijas vēlētājiem, vismaz tiem uzticamākajiem. Un šis signāls ir ticis uztverts, jo par referendumu parakstījušos skaits šajā nedēļā teju četrkāršojies. Var, protams, Ušakova soli skaidrot ar personisku aizvainojumu par gana pazemojošo atraidīšanu no līdzdalības valdībā, ar bailēm savu vēlētāju zaudēt par labu Lindemanam, bet diez vai tas samērojams ar ilgtermiņa sekām, ko Ušakova solis neizbēgami provocē - etniskie jautājumi atkal izvirzās politiskās dienaskārtības priekšplānā. Divdesmit gadu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas! Vai Ušakovs to neapzinājās? Bet varbūt ne paša izdoma, bet kādi neredzami diegi viņu rausta?
Jo ne jau tikai Saskaņas vēlētāji ir uztvēruši Ušakova signālu. Ar neslēptu prieku ir sarosījies arī latvisko partiju nacionālais gals. Pirmkārt, vislatviešiem nu padoms ir rokā - 16. marta pasākumos amatpersonas varēs piedalīties kā «privātpersonas» un diez vai pat premjerministrs te kaut ko varēs iebilst. Otrkārt, var visur runāt - «mēs jau teicām, mēs brīdinājām», lai kliedētu pēdējās šaubas, it sevišķi latviešu vidū, ka tieši Nacionālās apvienības un nevis Saskaņas paņemšana valdībā bija tas pareizais solis. Bet galvenais, ir parādījies konkrētas cīņas objekts - Ušakova atstādināšana. Raivim Dzintaram ir par ko uzstāties televīzijā un emocionāli uzrunāt tautu. Nebūšu nekāds orākuls, ja paredzēšu, ka Ušakova centienu rezultātā Nacionālās apvienības reitingi stipri pieaugs. Un otrādi - centieni viņu atstādināt noteikti stiprinās Ušakova «varoņtēlu» krievvalodīgo vēlētāju vidū. Vienu vārdu sakot, sanāk tāds «varoņtandēms», kur apzināti vai neapzināti viens varonis spodrina otra varoņa spalvas, un otrādi. Bet paralēli iekustina lavīnveida procesus, kuru iznākums var kļūt neaprēķināms. Nu jau arī Latgales pilsētu mēri pievienojušies Ušakova iniciatīvai savas «pašcieņas» apliecināšanai. Kas tālāk?
Politika nav smilšu kaste. Uz tās durvīm vajadzētu stingri uzrakstīt - spēlēties aizliegts! Nepilngadīgie netiek ielaisti! Un arī marionetes - atklātas vai slēptas.