Izejot cauri naudas saņēmēju sarakstam, top skaidrs, ka iecere rīkot lāzeršovus pierobežas Kombuļos nebūt nav vienīgais struktūrfondu klupšanas akmens. Biznesa plaukšanai domāto fondu Ahilleja papēdis ir arī garais saraksts ar uzņēmumiem, kas bija iecerējuši attīstīties uz būvniecības buma rēķina. _Diena_ turpina pētīt, kam aizgājusi ES nauda un kāda no tās ir atdeve.
Nozares vienveidīgas
«Tādu iekārtu, kādu gribēju caur struktūrfondiem nopirkt, nu var dabūt trīsreiz lētāk. Daudziem kociniekiem, kas naudu paņēma, tagad iekārtas vai nu stāv dīkā, vai iet uz pārdošanu,» saka Dzintars. Kas gan varēja paredzēt krīzi, viņš bilst. To pašu saka Ekonomikas ministrija (EM), kuras pārraudzībā ir struktūrfondu nauda biznesam, lai gan daudzi projektu apstiprināšanu saņēmuši vēl šogad. Vērtējot tikai pēc vienas no struktūrfondu aktivitātēm - atbalsta reģioniem jeb sīkajiem un mazajiem komersantiem īpaši atbalstāmajās teritorijās (kurā projektu pieņemšana vēl turpinās līdz gada beigām) -, ir skaidrs, ka Latvija kļuvusi krietni bagātāka ar būvgružu drupinātājiem. Šajā programmā galvenie naudas saņēmēji bijuši būvmateriālu ražotāji, kam līdz šim aizgājuši 22% no visas reģioniem jau izdalītās naudas, būvniekiem auzgājuši 9%, būvmateriālu tirgošanai - 1,33%. Kopā ar kokapstrādes 18% tie veido pusi no visas īpaši atbalstāmajām teritorijām līdz šim izdalītās naudas. «Ar būvgružu apjomu patlaban ir kā ir,» vērtē DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš gan arī norāda, ka daļa no naudas saņēmējiem, kas patlaban kož pirkstos, piemēram, tie paši guļbūvju ražotāji, pēc gada vai pusotra, atdzīvojoties eksporta tirgiem, varētu sākt no investīcijām gūt atdevi. Kamēr dzīvokļu un biroju projektos valda kapa klusums, Nordea bankas ekonomists Andris Strazds vērtē, ka atdeve no, piemēram, būvmateriālu ražošanai aizgājušās naudas varētu nākt arī ātrāk - ar nosacījumu, ka viņu produkciju varētu izmantot infrastruktūras uzlabošanai, ceļu un tiltu būvei.
Tajā pašā laikā ir nozares, kam būtu vajadzējis vairāk vīdēt naudas saņēmēju sarakstos, piemēram, farmācija, uzsver ekonomisti. Tomēr galvenais jautājums ir, kā padarīt procesu tādu, lai tas varētu reaģēt uz piesātinājumu tirgū. «Likums neļauj ierēdņiem domāt ar savu galvu un secināt, ka projekti ir par vienveidīgu un ka varētu rasties pārsātinājums,» uzsver P.Strautiņš. Raksturojot veidu, kā tiek lemts par labu vai sliktu konkrētam projektam, kāds ar struktūrfondiem strādājošs ierēdnis, kurš nevēlējās izpaust savu vārdu, skaidroja: «Priekšā ir čeklists un pat tad, ja ir 50 projektu vienā un tajā pašā nozarē, kas nozari varētu pārstimulēt, manevrēt ierēdņi nevar.» EM attapās šī gada sākumā, izveidojot filtru labi uzrakstītiem, bet pārsātinātās nišās iecerētiem projektiem - kopš gada sākuma uzņēmumiem līdz ar projektu ir jāiesniedz arī izziņa no bankas. Tas ieviests, jo ministrija pati atdūrusies pret savu tālredzīguma trūkumu un pamanījusi, ka tieši īpaši atbalstāmo teritoriju programmā uzņēmumi kavējas slēgt līgumus par apstiprinātiem projektiem vai lauž tos, kas jau noslēgti. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) uzskaitē patlaban ir 40 problemātisko gadījumu - gan tādu, kur naudas saņēmējs līgumu lauzis un projektu nav īstenojis ekonomiskās situācijas dēļ, gan arī tādu, kur projekts ir īstenots, bet uzņēmums pēc tam atzīts par maksātnespējīgu. Daudz vairāk ir to, kuriem maksātnespēja ir pieteikta, «tomēr tas šodien nav nekāds retums», norāda LIAA Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta direktors Gints Priede.
Tekstils gribētu, bet...
Starp maz pārstāvētajām nozarēm naudas saņēmēju rindās ir arī tekstila un pārtikas nozare. Abu nozaru pārstāvji skaidro, ka šiem šķēršļiem ir administratīvs raksturs - līdzīgi kā pārtiku, arī tekstilu LIAA mēģina virzīt uz fondu naudas dalītāju Zemkopības ministrijas paspārnē Lauku atbalsta dienestu (LAD). «Ja pārtikas nozares uzņēmums ir atnācis ar gatavu, labi uzrakstītu projektu, neviens viņu prom nedzen, tomēr, ja atnāk un prasa, kur var pretendēt uz ES naudu, visticamāk, tiks aizsūtīts uz LAD,» skaidro Dienas avots struktūrfondu pārdalē. «Tekstilā ir problēma ar to, ka pirmapstrāde, piemēram, lina audzēšana, pieder pie lauksaimniecības, bet pārstrāde - pie LIAA administrētajām aktivitātēm,» stāsta Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds un piebilst, ka šajā nedēļā ir ieplānotas tikšanās gan ar zemkopības, gan ekonomikas ministru, kas līdzētu šos šķēršļus pārvarēt. G.Strazds norāda, ka tekstila nozarē patlaban top vērienīgs projekts - projektēšanas stadijā ir astoņus miljonus latu vērtas rūpnīcas celšana Latgalē, tā pārstrādātu linu kopā ar kaņepēm, ar produkciju apgādājot autoindustriju. «Būtu labi dabūt atpakaļ 3,5-4 miljonus no šīs naudas, bet problēma atkal tā pati - atbildības ir sadalītas pa divām ministrijām,» saka G.Strazds.
Trekno gadu ambīcijas
Biznesa balstīšanas naudas sarakstos izceļas arī projekti izklaides jomā - ne ar daudzumu, bet gan kontekstā ar jautājumu, kāda ir atdeve. Lāzeršovs Kombuļos, diožu ekrāna iegādāšana Šķeltovas pagastā un apskaņošanas tehnika Indras pagastā ir trīs no spilgtākajiem piemēriem, kā tikt pie reģionu attīstībai paredzētās naudas, pašu reģionu visā stāstā aizmirstot. Pēc pastiprināti pievērstās uzmanības reaģēja arī LIAA. Līgumus šogad lauza, balstoties uz pamatojumu, ka uzņēmējs sniedzis nepatiesu informāciju.
Tomēr izklaides nišā ir vēl arī citi projekti - piemēram, lāzeršautuves ierīkošana Viesītē, profesionāla boulinga zāle Madonas pusē, profesionālas apgaismošanas tehnika Grāveru pagastā un kinoteātris vienā no Gulbenes viesnīcām. «Tas ir trekno gadu saraksts, kas orientēts nevis uz ilgtermiņā izvērtētu pieprasījumu, bet uz ambīciju apmierināšanu,» izejot cauri atbalstītajiem izklaides jomas projektiem, secina pasākumu rīkotāju Nords Event Communications valdes locekle Eva Juhņēviča. «Džeki sapirkuši aparatūru un pēc tam, es pieņemu, strādās, to izīrējot,» viņa rezumē.