«Esam, atvainojiet par izteicienu, sūdos, un pašiem vien no tiem būs jātiek ārā,» jācer, ka ar Dinamo Rīga ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju vienisprātis ir arī spēlētāji un treneri. Ar ko sākt - galvu, kājām vai ķirurģisku iejaukšanos komandas organisma atsvaidzināšanai? Pēdējais solis vēl netikšot sperts - kardinālu izmaiņu sastāvā nebūšot. «Par atskaites punktu esam noteikuši regulārā čempionāta desmit spēļu. Tā kā sešas spēles komanda jau ir aizvadījusi, tad svarīgs būs nākamais izbraukums,» skaidro Sējējs.
2008./2009. gada sezonā Rīgas Dinamo septembrī 11 spēlēs bija sešas uzvaras, 2009./2010. gada sezonā astoņās spēlēs - divas uzvaras, taču pēc sešām spēlēm bija iekrāti seši punkti. 2010./2011. gada sezonā 10 spēlēs - piecas uzvaras.
Vaina meklējama kājās
Vairāk par šīgada septembra rezultātiem uz tablo un punktiem turnīra tabulā uztrauc Rīgas Dinamo parādītais sniegums. Popradas Lev un Maskavas Dinamo no Rīgas pelnīti aizveda katrs pa trijiem punktiem. Viesi bija pārāki - ātrumā, spēka spēlē un varbūt arī gribēšanā. Vismaz Popradas Lev noteikti. Tomēr galvenā vaina, šķiet, meklējama komandas funkcionālajā gatavībā. Kaut arī galvenais treneris Peka Rautakallio pēc zaudējuma Lev vainu saskatīja galvā, nevis kājās, pēc tam kopīgā sanākšanas reizē komandas vadītāji arī atzinuši, ka viena daļa spēlētāju ir patālu no savas labākās kondīcijas. Ir arī daži objektīvi iemesli, kuri lielai daļai, iespējams, nav zināmi. Dinamo Rīga ziņoja par Aleksandra Ņiživija un Sanda Ozoliņa muguras savainojumiem, kas iecirta robu abu pieredzējušo spēlētāju sagatavošanās ciklā, bet izrādās, ka pēdējās spēles ar lauztu ribu ir spēlējis Ģirts Ankipāns. Pieredzējušais uzbrucējs gribēja kā labāk, bet, spēlējot ar savainojumu, nokļuva kritikas krustugunīs. Četras vai piecas dienas Ankipāns pauzēs. Spēlēs tikai tad, kad patiešām būs gatavs to darīt. Labāk būtu bijis rīkoties kā Mārtiņam Cipulim, kurš spēlē ar Lev guva ceļgala savainojumu un nākamo maču ar Maskavas Dinamo izlaida.
Jāsapurinās arī treneriem
Veļot kritikas bumbas spēlētāju virzienā, būtu jāatceras, ka par sniegumu laukumā ir atbildīgs arī treneru korpuss. Grozies, kā gribi, treniņu slodzi tomēr koriģē Rautakallio ar palīgiem. Ja pirms gada šie paši spēlētāji neatpalika ne ātrumā, ne spēka divcīņās, vismaz tik uzskatāmi noteikti ne, tad varbūt izstrādātais gatavošanās plāns spēlēm nav pietiekami efektīvs. Starp citu, šajā virzienā jau sperti pirmie konsolidācijas soļi. Pieredzējušie spēlētāji izteikuši savas domas, ka čempionāta laikā slodze ir pārāk liela, un «dzelzs klints» Rautakallio pirms mača ar Maskavas Dinamo darba apjomu samazinājis. Tiesa, acīmredzami uzlabojumi laukumā nebija manāmi.
Vēl viens no neveiksmīgā snieguma iemesliem, šķiet, ir konkrētā sastāva (ne)spēja izpildīt trenera norādījumus spēlēt ātru un aktīvu hokeju. Izskan viedoklis, ka jaunajam trenerim vajadzētu būt elastīgākam, izstrādājot taktiku konkrētajai spēlei. Ar dažām KHL komandām, kā, piemēram, Maskavas Dinamo, rīdzinieki nezin vai vajadzētu sākt ātrslidošanas sacensības.
Pirms sezonas prognozētais plānākais posms - vārtsarga līnija - pagaidām turas godam. Kriss Holts vienatnē uz saviem pleciem iznes spēļu smagumu. Lai arī KHL statistikā Holts pēc atsistajām ripām septembrī ieņēma 20. vietu, pret viņu pretenziju ir vismazāk. Ja vēl Kriss prastu atsist «bullīšus»... Aizsardzībā bijušas individuālas kļūdas, taču pēc ielaistajām ripām (21) aiz rīdziniekiem ir viens no Austrumu grandiem Salavat Julajev (23). Uzbrukuma sniegumu uzskatāmi raksturo viena iemesta ripa pēdējās divās spēlēs.
Jauni maiņu virknējumi
Situācijas uzlabošanai priekšējā līnijā piektdienas treniņā izmainīti bija visi četri uzbrucēju trijnieki. Iespējams, pirmdien pret SKA laukumā mēs ieraudzīsim šādus virknējumus: M. Rēdlihs - Varjs - Landmarks, Karsums - Sprukts - Melins, Cipulis - Luseniuss - Ņiživijs, Štāls - Džeriņš - Podziņš.