Šī tendence iezīmē to, ka notiek Latvijas ekonomikas atjaunošanās un izaugsme, novēroto tendenci Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vārdā komentē LKA preses sekretāre Baiba Melnace. Stāsts par krīzes pārvarēšanu vispirms atspoguļojās makroekonomikas datos, un pēc tam arī seko pozitīvais efekts uz cilvēku ienākumiem. Pietiekami lieli un stabili ienākumi ir pamats, lai cilvēks vēlētos uzlabot savus dzīves apstākļus, iegādājoties jaunu vai uzlabojot esošo mājokli un pērkot jaunas sadzīves preces, vērtē B. Melnace. Kredītu apjoma pieaugums vērtējams kā labs rādītājs, jo bankas, izsniedzot kredītu, vērtē kredītņēmēja ienākumu pietiekamību un stabilitāti, kas pēdējos gados, salīdzinot ar krīzes gadiem, protams, pieaug.
Banku izsniegto kredītu dinamika mainās līdz ar ekonomisko situāciju, tās attīstību vai lejupslīdi. Augstākais punkts bija pirms pieciem septiņiem gadiem. Vēlāk, krītoties kopējam patēriņam, kritās arī kreditēšanas apjomi.
«Šī gada griezumā izsniegtie apjomi ir ar pieaugošu tendenci,» stāsta Nordea privātpersonu kredītu produktu un pakalpojumu attīstības vadītājs Raivis Gūtmanis. Kredītu dinamiku gadu gaitā uzskatāmi ilustrē arī FKTK apkopotā informācija, kas rāda, ka kopš 2009. gada tomēr turpinās mājsaimniecību atlikušo parādsaistību apmēra kritums. Tas nozīmē to, ka izsniegtie kredīti tiek pakāpeniski atmaksāti.
No 100 līdz 1400 latiem
FKTK dati rāda, ka mājsaimniecībām pērn (gada laikā) no jauna izsniegti vairāk nekā 82 tūkstoši kredītu par kopējo summu 184,3 miljoni latu. Pērn vispopulārākais kredītu veids pēc jaunizsniegto kredītu skaita bija aizdevumi patēriņa preču iegādei, liecina FKTK statistika. To, ka izsniegto kredītu daudzums pieaudzis, apliecina arī Zanda Alviķe, bankas Citadele kredītu produktu vadītāja. Piemēram, patēriņa kredītu darījumu skaits Citadelē šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 67%.
Patēriņa kredīts domāts ikdienas vajadzībām, kas var būt lielāks pirkums, piemēram, sadzīves tehnika, ceļojums -†lietas, kas jebkuram no mums maksā vienādi, neraugoties uz ieņēmumiem, skaidro R. Gūtmanis. Attiecīgi arī veidojas kredīta summas, kas ir saistītas ar ikdienas patēriņa grozu un vajadzībām. Viņš min, ka visbiežāk Nordea bankas izsniegtā kredīta summa ir no 100 latiem līdz 8500 latiem. Salīdzinoši reti esot patēriņa kredīti, kas pārsniedz 2000 latu summu. Savukārt Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Ainārs Balcers atklāj, ka viņu bankā visbiežāk kredīti tiek izsniegti auto iegādei, kā arī auto vai dzīvokļa remontam. Tāpēc aizņēmuma summas neesot lielas, vidēji ap 1000 latiem. Līdzīgiem mērķiem saviem patērētājiem kredītus izsniedz Citadele - arī mēbeļu, santehnikas vai elektrotehnikas iegādei. Nereti patēriņa kredīts tiekot ņemts medicīnas pakalpojumu apmaksai, izglītībai, kā arī ceļojumam. Zanda Alviķe stāsta, ka vidējā patēriņa kredīta summa Citadelē šogad septembrī pieaugusi un bijusi ap 1400 latiem, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš, kad vidējā summa patēriņa kredītam bija vien 800 latu.
Viegli dabūt
Pēdējā laikā plašu uzmanību piesaistījuši un diskusiju rosinājuši arī nebanku kredīti jeb, kā tautā sauc, ātrie kredīti. Tos pērn izmantoja aptuveni 175 000 tūkstoši iedzīvotāju. Nozares kredītportfelis šā gada pirmajā pusgadā bija 43 miljoni latu, informē Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane. Visbiežāk ātrajos kredītos aizņemas mazas summas. 31% kredītu ņēmēju aizlienē 200 latu, 27% - piecdesmit latu, 24% - simts latu, tikai 13% aizņemas summu līdz 300 latiem. Līdzīgi kā citos segmentos, arī finanšu pakalpojumu sfērā pieejamība, vienkāršība un ātrums ir kļuvuši par būtiskiem faktoriem, izvēloties pakalpojuma sniedzēju, liecina SKDS veiktais pētījums.
Vai patēriņa kredīta saņemšana bankās nav pārāk sarežģīta? Vai to nevajadzētu vienkāršot, tādējādi veiksmīgāk konkurējot ar ātro kredītu devējiem?
Negribētu saukt šo procesu par sarežģītu, iebilst Nordea bankas pārstāvis. «Tas ir paša klienta interesēs - spēt šo aizdevumu atdot. Protams, jārēķinās, ka izvērtēšana paņem laiku, tāpēc aizdevuma piešķiršanas un izsniegšanas process būs ilgāks, salīdzinot ar ātrajiem kredītiem,» stāsta R. Gūtmanis. Savukārt A. Balcers no Swedbank atzīst, ka banku priekšrocība ir tā, ka tās pazīst savu klientu. «Ja klientam ir algas konts bankā, tad internetbankas lietotājs var saņemt kredītu pat divu līdz piecu minūšu laikā. Klienta maksātspējas izvērtēšana ir svarīga, dodot vai ņemot kredītus ātri, tas var atspēlēties. Mūsu bankas politika ir izsniegt aizdevumu tam, kam ir vajadzība pēc naudas un spēja kredītu atmaksāt.» Līdzīgās domās ir arī Citadele pārstāve. Z. Alviķe skaidro, ka aizdevumam ir iespējams pieteikties jebkurā bankas filiālē, arī internetā. Pieteikšanās ir bez maksas, un pēc pieprasījuma izskatīšanas naudu savā kontā klients jau iegūst divu darbdienu laikā.
LKA pārstāve Baiba Melnace apstiprina, ka bankas šos pakalpojumus piedāvā klientiem, nopietni izvērtējot to maksātspēju, ienākumus un kredīta atdošanas iespējas. Klientam, kam ir laba sadarbības pieredze un pietiekami ienākumi, noteikti nav sarežģīti saņemt nelielu patēriņa kredītu, overdraftu vai līzingu - tas notiek pietiekami vienkārši un ātri, protams, ievērojot bankas un uzraudzības noteiktās obligātās prasības (zināt savu klientu, izvērtēt maksātspēju u. c.).
Savukārt, ja bankas skaidri redz, ka klientam nav ienākumu vai tie ir nebūtiski un ka tas nespēs atmaksāt aizdevumu, bankas noteikti prasības nepazeminās un ar kredītu neuzmāksies, min B. Melnace. Viņasprāt, tādēļ nevar vilkt vienlīdzības zīmi starp banku piedāvātajiem risinājumiem ātra un neliela finansējuma saņemšanai un ātrajiem kredītiem. «Runājot par procentu lielumu un aizņēmumu izmaksām, tas zināmā mērā ir cilvēku zināšanu un izpratnes jautājums, vai viņi apzinās un saprot, kāda ir patiesā pakalpojuma cena,» uzskata B. Melnace.