LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektore, pedagoģijas doktore Ilze Šūmane pētījumā norādījusi, ka skolas nevar piedāvāt tik plašu un specifisku pulciņu spektru, jo bērni grib ne tikai dziedāt un dejot, bet arī konstruēt, modelēt, frēzēt un darīt citas tehniskas lietas, sportot atbilstošās telpās. Kā pozitīvu iezīmi viņa norāda to, ka, apmeklējot ārpusskolas iestādes, mainās vide un cilvēki ap skolēniem. «Tā ir iespēja kontaktēties ar citiem vienaudžiem, dibināt kontaktus un veidot sociālās prasmes. Aug skolēna patstāvība,» norāda I. Šūmane.
Skolēni Latvijā apmeklē vidēji 1,8 pulciņus nedēļā. Tikai 4% interešu izglītības iestāžu audzēkņu nodarbības liek justies pārslogotiem. Vispopulārākās ir kultūrizglītības programmas - dziedāšana, dejošana, zīmēšana -, kam seko sporta izglītības programmas.