Lai nākamgad netiktu celta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikme no pašreizējā 21% līdz 22%, kā arī veiktas izmaiņas darbaspēka nodokļos, darba devēji piedāvājuši konsolidācijai nepieciešamo naudu meklēt izglītības un sociālās aizsardzības jomā, kā arī valsts pārvaldē. Kopumā priekšlikumi paredz tēriņu mazināšanu par vairāk nekā 130 miljoniem latu, liecina Dienas rīcībā nonākušais LTRK un LDDK piedāvājums.
Saskaņā ar valdības ārkārtas sēdē pirmdien lemto valsts konsolidētā kopbudžeta (valsts budžets un pašvaldību budžeti) kopējie ieņēmumi 2011. gadā plānoti 5,1 miljards latu, bet izdevumi - 5,7 miljardi latu. Deficīts pēc EKS 95 metodoloģijas plānots 5,4% no valsts iekšzemes kopprodukta, kas būs mazāks par noteikto budžeta deficīta slieksni - 6% no IK. Valdība piekrita nākamā gada budžetu konsolidēt 292 miljonu latu apmērā - par 88,8 miljoniem latu izdevumu daļā, par 158,1 miljonu latu ieņēmumu daļā un par 44,9 miljoniem latu, saglabājot nemainīgu iemaksu likmi pensiju 2. līmenī. Tiesa, starptautiskie aizdevēji uzskata, ka iemaksas pensiju līmenī būtu jāpaaugstina no pašreizējiem 2% līdz 4%, kā tas nākamgad bija paredzēts.
Lai tēriņu mazināšana dotu lielāko daļu no konsolidācijas, kā tas tika solīts pirms Saeimas vēlēšanām, LTRK un LDDK nepilnas nedēļas laikā sagatavotie un valdības pārstāvjiem pirmdien galdā liktie priekšlikumi paredz mazināt tēriņus sešos blokos. Valsts pārvaldē rosināts ietaupīt vairākus miljonus latu, konsolidējot IT pārvaldes, centralizējot Eiropas naudas administrēšanu u. c. Ap 8,5 miljoniem latu darba devēju ieskatā var ietaupīt, mazinot neatkarīgo iestāžu budžetus par 10%. Vēl 6,5 miljonus var rast, plašāk īstenojot funkciju audita ieteikumus. Vispārējā izglītībā rosināts ietaupīt ap 20 miljonus latu, optimizējot skolu skaitu un ar nākamo mācību gadu mazinot pedagogu darba samaksu. Optimizējot profesionālās izglītības iestāžu programmas, mudināts ietaupīt 3,3 miljonus latu, bet septiņus miljonus - augstākajā izglītībā, samazinot valsts budžeta finansēto vietu skaitu.
Savukārt sociālajā aizsardzībā rosināts ietaupīt 26,7 miljonus latu, no deviņiem līdz sešiem mēnešiem samazinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiku. Vēl 18 miljonus latu LTRK un LDDK mudina rast no ģimenes valsts pabalstiem paredzētā finansējuma, maksājot šo pabalstu tikai cilvēkiem, kam ir trūcīgās personas statuss. Vēl rosināts taupīt uz slimību pabalstu samazināšanas rēķina u. c. Savukārt kā viens no ieņēmumu audzēšanas priekšlikumiem piedāvāts straujāks nekustamā īpašuma nodokļa likmes pieaugums.
Ekonomikas ministrs A. Kampars pēc sarunas ar darba devējiem Dienai sacīja, ka «liela daļa no LTRK priekšlikumiem ir saprātīgi un tiešām diskutējami», piemēram, bezdarbnieku pabalsta maksāšanas termiņa īsināšana. «Arī par dažiem citiem pabalstiem, kas nav pensijas, var diskutēt,» teica ministrs un norādīja, ka vispirms LTRK un LDDK šīs idejas jāpārrunā ar attiecīgo nozaru ministriem.