Esmu iesniedzis tiesā pieteikumu par disciplinārsodu, ko finanšu ministrs Einars Repše man piemēroja, samazinot darba algu. Te runa ir par principu, jo tādējādi tiek grauts gan mans, gan VID tēls. Repšes kungs visas komunikāciju lietas ar mani ir deleģējis saviem padomniekiem un pietuvinātiem cilvēkiem.
Jūs vairākkārt esat norādījis, kas VID pašlaik valda haoss. Kas par to liecina?
Jāteic, ka, nozīmējot par vietas izpildītāju N.Jezdakovu, šis haoss tika mazināts vismaz attiecībā uz 1.novembra faktoru - laiku, kad beidza pastāvēt teritoriālās iestādes un sākās to pārsaukšana citos nosaukumos. Pārējā struktūra palika nemainīga.
Tātad vienīgais veids, kā vismaz līdz šim ir izpaudusies VID reforma, ir plāksnīšu maiņa pie reģionālo iestāžu durvīm?
Tikai un vienīgi. Interesanti arī tas, ka laikā, kopš esmu atstādināts, parādījies finansējums, lai šogad nebūtu jāatlaiž 1500 VID darbinieku. Papildus ir atrasti 800 tūkstoši latu, lai visi darbinieki, kas līdz šim strādājuši VID, to arī turpinātu darīt. Tas, protams, ir labi šiem darbiniekiem, bet faktiski nekādas reformas nav. Tādējādi vēlāk kāda darbinieka atlaišanu pamatot būs stipri vien grūtāk. Jāatzīst, ka, vērtējot šajā jomā notiekošo citās valstīs, redzams, ka tur nodokļu iekasēšanai paredzētais finansējums tiek palielināts, nevis kaut kas apgriezts. Krīzes situācijā ekonomisti parasti aicina VID kapacitāti palielināt, nevis rīkoties tā, kā mums sākotnēji bija paredzēts, - samazināt par 40%.
Kāda būs jūsu turpmākā rīcība, ja pēc disciplinārlietas izskatīšanas tiksiet atbrīvots no VID vadītāja amata?
Šādu atbrīvošanas iespēju neparedzu, jo skaidri zinu, uz kā ir būvēta šī lieta. No sākuma līdz beigām tā ir būvēta uz pilnīgiem absurdiem. Piemēram, 21.oktobrī Repšes kungs man atsūtīja rezolūciju, kurā teikts, ka viņš atbilstoši noteiktam Valsts pārvaldes iestāžu likumam ir pārņēmis darbus, kas saistīti ar VID reformas organizēšanu, tajā skaitā visus jautājumus, kas saistās ar pārvalžu direktoru iecelšanu. Tajā pašā laikā nākamajā punktā viņš man uzdod atcelt no amata nupat kā manis ieceltos VID iestāžu vadītājus. Šie punkti ir pilnīgā pretrunā viens ar otru - ja E.Repše kaut ko ir pārņēmis, tad viņam arī šie lēmumi bija jāatceļ. Kad norādīju to viņam savā paskaidrojumā, tika ierosināta disciplinārlieta. Esmu arī dzirdējis, ka šobrīd noteiktas iestādes ir pieslēgušās maniem telefoniem.
Jūs esat labi informēts...
Jā. Acīmredzot tas tiek darīts, lai būtu iespēja manipulēt ar to, ko es ar atsevišķām personām runāju pa telefonu un ar ko šobrīd nodarbojos.
Un tomēr - vai vērsīsieties tiesā, ja tiksiet atbrīvots no VID ģenerāldirektora amata?
Neapšaubāmi. Ja pēc tik absurdiem lēmumiem, kādi jau ir bijuši, tiks pieņemti tikpat absurdi galalēmumi, tiesā nenoliedzami būs jāvēršas.
Līdz ar ekonomikas krīzi nenoliedzami ir palielinājies arī ēnu ekonomikas īpatsvars. Cik liels tas, jūsuprāt, patlaban ir?
Atbilstoši statistikas datiem tas ir 9-11%, un ir skaidrs, ka šim rādītājam ir tendence pieaugt. Pirms pāris mēnešiem man izdevās pabūt Eiropas nodokļu administrāciju direktoru gadskārtējā tikšanās reizē, kur Zviedrija sevi prezentēja kā valsti, kurā vispaklausīgāk tiek samaksāti nodokļi. Zviedri bija aprēķinājuši, ka nodokļu nomaksa pie viņiem ir 90% apmērā.
Kuras ir tās nozares Latvijā, kur ēnu ekonomika dominē visvairāk?
Ja nemaldos, atbilstoši statistikas datiem runa ir par tirdzniecību, mežizstrādi un būvniecību.
Vai, ņemot vērā līdzšinējās tendences, varat prognozēt, cik lielā mērā tuvākajā nākotnē nodokļu ieņēmumi Latvijā vēl varētu samazināties?
Šīs tendences pēdējo mēnešu laikā ir ļoti līdzīgas un stabilas. Domāju, ka pirmais krīzes vilnis mums ir aiz muguras. Lielākais barometrs šajā jomā ir PVN iekasēšanas izpilde, un pēdējo triju mēnešu laikā šādi ievāktā nodokļu masa faktiski ir bijusi nemainīga. Tādējādi varam runāt par kaut kādu stabilitātes rādītāju. Ja nenotiktu turpmākie izdevumu mazinājumi, kas gan neizbēgami būs, visticamāk, mēs varētu noturēties tādā līmenī, kāds ir pašlaik. No plāna pēdējos divus trīs mēnešus mēs atpaliekam aptuveni par 20 miljoniem latu, un līdz gada beigām budžeta deficīts nodokļu jomā varētu veidot aptuveni 80 miljonus latu. Protams, mūs vēl gaida gan atalgojuma, gan darbinieku skaita samazināšana valstī, tādējādi cilvēkiem zudīs pirktspēja un apgrozījums samazināsies vēl vairāk. Tas nenovēršami atsauksies arī uz nodokļu administrēšanu. Tādēļ nākamajā gadā prognozējams samazinājums PVN iekasēšanas jomā.
Cik reāls jūsu skatījumā ir nākamā gada budžets, tā ieņēmumu prognozes?
Neviena šāda aprēķina VID nav. Neviens nav rēķinājis, par cik pieaugs budžeta ieņēmumu daļa, ieviešot kādu jaunu nodokli. Ir skaidrs, ka līdzšinējās prognozes ir pārāk optimistiskas, turklāt to pierāda arī vēsture. Piemēram, šogad palielināja PVN likmes un tā iekasēšana stipri saruka. Protams, ir atsevišķi nodokļu veidi, kas nestu pieaugumu un kas ir administrējami samērā vienkārši, piemēram, kapitāla pieauguma nodoklis un zemes nodoklis. No to maksāšanas izsprukt nav iespējams.
Cik reāla no administrēšanas viedokļa ir progresīvo nodokļu ieviešana?
Īpaši reāla tā nākamajā gadā nav. Ja cilvēkiem ir doma par dažādiem progresīviem nodokļiem, vispirms vajag padomāt, vai tiešām tos var administrēt. Ir jau novembra vidus, reāli šos nodokļus apstiprinās decembra vidū, bet administrēt būs jāsāk no janvāra. Lai to darītu, nepieciešams ieviest pietiekami daudz sarežģītu sistēmu. Sākt kāda nodokļa ieviešanu ar progresīvām metodēm nav pareizi.
Kāda ir paredzamā valsts rīcība pret tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vienkārši nebūs spējīgi nomaksāt mājokļa nodokli?
Ja cilvēkam naudas nav, pret viņu sāk darboties parādu piedziņas mehānismi. Vienkāršākais no tiem ir nodot attiecīgo lietu parādu piedziņas kantoriem, lai tie turpina ar šo problēmu nodarboties.
Lai tiktu apķīlāta dzīvojamā platība, par kuru nav samaksāts nodoklis?
Tieši tā!
Iespējams, arī attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) varētu tikt piemērota progresīvā likme…
Nav pareizi tik īsos termiņos ieviest radikālas pārmaiņas. To jāsāk darīt vismaz pusgadu iepriekš, lai nodokļu administrācija varētu sagatavoties, kā arī pienācīgi informēt iedzīvotājus un viņi atbilstoši reaģētu. Jau pērn, kad pēdējā brīdī tika paaugstināts PVN, tika radītas problēmas gan VID, gan uzņēmējiem, kam mērkaķa tempā bija jāievieš palielinātā likme. Bija jāpārtaisa visas programmas, uzskaites sistēma, un tas kopumā mums izmaksāja ap 140 000 latu. Arī biznesam pāris nedēļu laikā vajadzēja pārkārtot savu darbu. Protams, izdarīt var visu, bet tā ir necieņa pret uzņēmējiem. Valsts institūcijas jau tāpat ir necienāmas, bet uzņēmējus vajadzētu cienīt, it īpaši krīzes situācijā, jo viņi ir vienīgie, kas valstij vēl nes kaut kādu labumu.
No nākamā gada ir paredzēts ieviest arī IIN par dienesta automašīnu lietošanu. Cik reāli īstenojama šāda iecere?
Tas ir ļoti kutelīgs projekts. Esmu parunājies ar dažiem uzņēmējiem… Man tagad ir pietiekami daudz laika, lai varētu uzklausīt arī uzņēmēju viedokļus dažādās valsts teritorijās. Piemēram, Cēsīs uzņēmēji nemaz nav tik saskumuši, jo viņi jau ir izdomājuši, kā pareizi rīkoties šajā situācijā, kā apiet šā nodokļa maksāšanu. Tādēļ man šķiet, ka šajā jomā vajadzētu sākt ar valsts pārvaldi un tad vērtēt, vai šo nodokli iekasēt arī no privātā sektora.