Jau vairāk nekā desmit gadu ECB ir noteikusi monetāro politiku eirozonā, sadarbojoties arī ar pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm, taču nākotnē, ja tiks realizēts plāns ieviest vienotu banku uzraudzības mehānismu, ECB kļūs arī par pašu galveno finanšu sektora uzraugu. Lai arī Latvija tikai gatavojas ieviest eiro, likumprojekta stadijā paredzēts, ka uzraudzības mehānismam brīvprātīgi varēs pievienoties arī valstis ārpus eirozonas, Latvija oficiālajā pozīcijā jau atbalstījusi šādu iespēju.
Pašā eirozonā šis piedāvājums tomēr netiek vērtēts viennozīmīgi, politisku vienošanos plānots panākt līdz šā gada beigām. Tomēr, lai arī vismaz publiski nezināmo elementu ir vairāk nekā skaidrības, Frankfurtes gaiteņos ideja tiek atbalstīta, par to atzinīgi izsakās arī paši finanšu uzraugi - būšot lielāka drošība. Turklāt tiks novērsta finanšu tirgu defragmentācija. Pagaidām skaidrs ir viens - nacionālajiem finanšu un kapitāla tirgus sektora uzraugiem arī jaunajā sistēmā būs jāstrādā kā līdz šim.
Uzraugi bez darba nepaliks
«Jāsaprot, ka pagaidām runājam tikai par likumprojektu, kas vēl nav pilnībā izstrādāts,» norāda Igaunijas nacionālā finanšu sektora uzrauga Finanšu inspekcijas padomes loceklis Kilvars Keslers. Igaunija kopš 2011. gada ir eirozonā, un arī tās pārstāvji piedalās sarunās par ECB iespējamo darbības lauka paplašināšanu kā finanšu uzraugam. K. Keslers saka pavisam vienkārši - ja šis likums stāsies spēkā, ECB uzņemsies vairākas atbildības, ko šobrīd iznes nacionālie banku sektora uzraugi, tās tiks pārvietotas no nacionālajām valstīm uz centru, taču pienākumu dalībvalstīs uz vietas, visticamāk, mazāk nekļūšot. «ECB ir limitēti resursi un limitēts cilvēku skaits, piemēram, Igaunijā kādam ir jāsaprot igauņu valoda, jāspēj strādāt ar iekšējo dokumentāciju - darbs ir jāveic uz vietas. ECB būs galvenā koordinatore un prioritāšu noteicēja, taču viss darbs joprojām notiks pašās dalībvalstīs un to veiks esošās uzraudzības iestādes,» skaidro K. Keslers. Lai arī ECB juridiski būs atbildīga par katru kredītinstitūciju eirozonā, operacionāli darbība būs decentralizēta un uzraudzība notiks nacionālā līmenī. Protams, var būt arī izņēmuma gadījumi, iespējams, kādā no reģioniem ECB varētu gribēt lielāku iejaukšanos, ja, piemēram, kādā sistēmiski svarīgā bankā būtu problēmas. K. Keslers gan uzreiz norāda - ja arī šāds lēmums par vienotu banku uzraudzību tiks pieņemts, praktiskajā darbībā nacionālajiem uzraugiem nekas īpaši nemainīsies, juridiski gan var būt nianses. Igauņu finanšu pieskatītājs uzskata - ja vienotais banku uzraudzības mehānisms stāsies spēkā, nacionālo uzraugu sadarbība ar ECB kļūs ciešāka, taču nav skaidrības, cik lielā mērā Frankfurte iejauksies vietējo institūciju darbībā.
Kā galvenos ieguvumus no vienotas banku uzraudzības K. Keslers min lielāku, zinošāku sistēmu, kā arī vienkāršāku sadarbību. «Šobrīd uz banku uzraudzību 27 valstīs attiecas viena direktīva, taču katrā valstī tā tiek interpretēta pa savam, kas tirgus dalībniekiem veido papildu izmaksas,» teic K. Keslers, norādot, ka centralizācija ir nepieciešama un būtībā arī likumsakarīga, ņemot vērā, ka ES pastāv vienotais tirgus. «Ja kaut ko dari viens pats, izmaksas ir ļoti lielas, turklāt cilvēku skaits ir ierobežots, līdz ar to būtu jēgpilni kādas noteiktas funkcijas atdot realizēšanai centralizēti, tā citus pienākumus veicot krietni efektīvāk,» uzskata K. Keslers. Viņš piebilst - būtu lieliski, ja Latvija pievienotos vienotajam banku uzraudzības mehānismam neatkarīgi no virzīšanās uz eirozonu, jo būtu vairāk cilvēku ar līdzīgu domāšanu, kas pieskatītu finanšu sektoru.
Startēs nākamgad
Ideja par vienotu banku uzraudzības sistēmu parādījās, kad Eiropa jau bija iekļuvusi dziļā krīzē un finanšu tirgi tika pamatīgi satricināti, tāpēc radās nepieciešamība pēc jauna, efektīva mehānisma, kas novērstu iespējamus sistēmiskos riskus, labāk nodrošinātu finanšu stabilitāti Eiropā, kā arī veidotu sabalansētu sistēmu, kas darbotos visā Eiropā.
Tiek plānots, ka vienotā banku uzraudzība spēkā stāsies 2014. gadā, taču pirmie sagatavošanās darbi sāksies jau no nākamā gada janvāra - vispirms ECB sāks juridisko uzraudzības pārņemšanu tām eirozonas bankām, kas saņēmušas valsts atbalstu, nākamās rindā būs Eiropas sistēmiski svarīgās bankas, no mūsu reģionā strādājošajām tā varētu būt Nordea, taču saraksts vēl tiks publicēts, visbeidzot 2014. gada 1. janvārī sarakstu noslēgs visas bankas un to meitaskompānijas vai filiāles, kas darbojas eirozonas valstīs. Cik var dzirdēt Frankfurtes gaiteņos, par galvenajiem izaicinājumiem vienota uzraudzības mehānisma izveidē ECB uzskata koordinācijas sistēmas izveidošanu ar nacionālajiem finanšu uzraugiem, turklāt tiek pieļauts - katrā valstī līdz šim banku uzraudzības mehānismi atšķīrušies, tāpēc to novienādošana varētu radīt papildu problēmas.
Galvenie principi, kas būtu jāievēro no ECB skatu punkta - tiek izveidots spēcīgs institucionāls uzraudzības mehānisms, strikti tiek nodalītas monetārās politikas un uzraudzības funkcijas. Uzraudzība notiek decentralizēti un pilnībā sadarbojoties ar nacionālajiem uzraugiem. ECB pastāv arī uz to, lai vienotais uzraudzības mehānisms būtu atvērts visām ES valstīm, kas atrodas ārpus eirozonas. Kā neoficiāli izteicās kāds ECB ierēdnis - lai šis mehānisms pilnībā darbotos, ir nepieciešama visu ES dalībvalstu iesaiste, jo banku sistēmas visā Eiropā ir pārnacionālas un cieši saistītas. Vēl viena būtiska prasība no Frankfurtes puses - ECB jāpaliek neatkarīgai jebkādos apstākļos.
Izsaka iebildumus
18. oktobrī ES valstu līderi vienojās, ka jau līdz nākamā gada 1. janvārim ir jāvienojas par eirozonas vienoto banku uzraudzības sistēmas likumdošanas regulējumu, kas precizētu, tieši kā šī sistēma darbosies, un ļautu uzsākt nepieciešamās darbības. Tomēr signāli no vairākiem eirozonas smagsvariem liecina - sarunas būs grūtas un smagas. Eiropadomei par šo regulējumu būtu konceptuāli jāvienojas decembrī, taču atsevišķas dalībvalstis nepiekrīt piedāvātajai ECB kā galvenā finanšu uzrauga lomai eirozonā. Vācija, kā arī Somija, Nīderlande un Luksemburga gatavojas prezentēt kopēju nostāju, ka nacionālajiem uzraugiem būtu nepieciešamas spēcīgākas pilnvaras un mazāka ECB iejaukšanās - tiek pieļauts, ka ECB konkrētos lēmumos varētu būt «pēdējais vārds», taču tam jābūt saskaņotam ar dalībvalstīm. Tāpat varētu tikt norādīts, ka lielākai teikšanai būtu jābūt uzraugu starptautiskajai padomei, kas jau tagad darbojas ECB. «Dumpīgais četrinieks» arī apšauba iespējamību, ka vienotais uzraudzības mehānisms sāk darboties jau 2014. gada janvārī, jo vēl tagad ir vairāki neatrisināti un neatbildēti jautājumi, tāpēc sagatavošanās varētu krietni ieilgt. Savu iebildumu artavu pievienojusi arī Lielbritānija, kuras bažas ir par to, vai ECB negūs pārāk lielu lomu Eiropas Banku iestādes, galvenā Eiropas finanšu uzrauga, lēmumos.
Šaubas par šī mehānisma izveidi izteikusi arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) - lai gan paredzēts, ka vienotajam banku uzraudzības mehānismam pēc pašu vēlēšanās varētu pievienoties arī valstis ārpus eirozonas, ERAB norāda - tajā jāiekļauj arī valstis no Centrāleiropas un Austrumeiropas, kuras arī cietušas no rietumu banku finanšu krīzes.
Lai izveidotu banku savienību, plānoti trīs soļi - vispirms ECB pārņem eirozonas un labprātīgi pievienojušos ES valstu banku pārraudzību, pēcāk tiek izveidots Eiropas noguldījumu garantiju fonds un vienots noregulējuma mehānisms. Mēneša sākumā jau stājās spēkā Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM), kurā dalībvalstis iemaksā konkrētas summas kā garantiju gadījumam, ja rodas problēmas ar finanšu iestādēm. Banku tieša rekapitalizācija, izmantojot ESM, būs iespējama tikai tad, kad būs izveidota efektīva vienotā banku uzraudzības sistēma.