Kopējā ES struktūrfondu aina 2007.-2013. gadam sniedz informāciju par to, kā Latvija izskatās salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm pēc tādiem būtiskiem rādītājiem kā IKP uz vienu iedzīvotāju un ES fondi uz vienu iedzīvotāju. Ja pilnībā ievērotu taisnīgo kohēzijas principu, tad valstij ar zemāku IKP uz iedzīvotāju pienāktos augstāks ES fondu finansējums uz iedzīvotāju. Lai noskaidrotu nepieciešamās darbības, kas Latvijai šai sakarā būtu jāveic 2011. gadā, jāatbild uz šādiem jautājumiem:
1. Kādas izmaiņas struktūrfondu finansējumā ES paredz 2011. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu?
2. Vai Latvija ir gatava reaģēt uz ES aktivitātēm tieši 2011. gadā un «nenoguļ» tās? Tā kā Latvija šogad plāno palielināt ES struktūrfondu apguvi, kā tas atbilst attiecīgajām izmaiņām ES kopējā struktūrfondu finansējumā?
3. Vai Latvija ir labāka vai sliktāka fondu apguvē par Igauniju un Lietuvu?
2011. gadā kohēzijai ES paredzētais pieaugums pret 2010. gadu ir 14,6% jeb 5,311 miljardi eiro. Pieaugums Reģionālās attīstības fondam (ERDF) un Eiropas Sociālajam fondam (ESF) ir par 15,3% jeb 4,527 miljardiem eiro. Kohēzijas fondam (ECF) - par 11,4% jeb 0,779 miljardiem eiro. Šis arī ir vienīgais reālais pieaugums ES kopējā 2011. gada budžetā pret 2010. gadu, kas parāda, kādu nozīmi ES piešķir tieši šo fondu apgūšanai kā ekonomikas attīstības virzītājspēkam.
Uz otro jautājumu atbildi sniedz dati par to, cik un kā Latvija izmantojusi līdzekļus struktūrfondu apgūšanā 2010. gadā un kā ieplānojusi atbilstīgos budžeta līdzekļus 2011. gadam.
Latvijā 2010. gadā struktūrfondu īstenotājiem kopā tika izmaksāti 505,8 miljoni latu (t. i., 99,6% no ieplānotā), bet 2011. gadā ieplānots izmaksāt 686 miljonus latu, kas ir par 35% vairāk. Šāds pieaugums ir ļoti ambiciozs - par 20% straujāks nekā ES kopumā. Lai varētu to īstenot, Latvijai 2011. gadā jādemonstrē daudz efektīvāka fondu apguve nekā vidēji ES.
Aplūkojot aktuālo fondu apgūšanu 2011. gadā, varam redzēt, ka Latvija visu fondu apguvē ir virs vidējā ES līmeņa. Vislabākā situācija Latvijai ir ar ESF apguvi - otrā vieta starp 27 dalībvalstīm; Igaunija ir trešā, Lietuva - septītā. Bet Kohēzijas fonda apguvē, kas pamatā aptver lielos infrastruktūras projektus - ceļus, tiltus utt., Latvija ir piektajā vietā starp 15 dalībvalstīm, kuras vispār saņem šos fondus, nedaudz apsteidzot Igauniju (sestā vieta), taču būtiski atpaliekot no Lietuvas otrās vietas. Vissliktāk Latvija apgūst EDRF līdzekļus (14. vieta, 22,75%), būtiski atpaliekot no Igaunijas (1. vieta, 41,1%) un Lietuvas (2. vieta, 37,32%). Tieši EDFR ir visvairāk saistīts ar jaunu darba vietu radīšanu, uzņēmējdarbības stimulēšanu un inovāciju ieviešanu. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijai EDFR apguvē ir arī vismazākais temps.
Izvērtējot to, kā Latvija apgūst ES struktūrfondus apakšprogrammu līmenī, redzam, ka Latvija visos struktūrfondos daudz vājāk izpilda tieši apakšprogrammu «Infrastruktūra un pakalpojumi». Bet tieši infrastruktūras objektu radīšana un pakalpojumu ieviešana, šos objektus izmantojot, rada jaunas darba vietas. Vai «bremze» šo programmu izpildē ir kopfinansējuma trūkums, jo bankas nedod sākuma kapitālu lielākiem pēc apjoma un laikā ilgstošākiem infrastruktūras projektiem? Vai «bremze» ir mūsu vājā iepirkuma sistēma, kas kaimiņiem, spriežot pēc fondu apguves rezultātiem, ir labāka?
2010. gada beigās Eiropas Komisija (EK) publicēja 5. ziņojumu «Investējot Eiropas nākotnē», kurā skaidri iezīmēti ES jaunās kohēzijas (struktūrfondu) politikas virzieni. Ievērojot šos virzienus, 2011. gadā tiks pieņemti ES Jaunās kohēzijas politikas pamati. Balstoties uz šo ziņojumu un atsaucoties uz EK Reģionālās attīstības komisāru J. Hānu, nepieciešams iezīmēt riskus, kas varētu draudēt Latvijas ekonomikai, veidojot jauno ES kohēzijas politiku, lai, izstrādājot Latvijas pozīciju, meklētu sabiedrotos citās ES dalībvalstīs. Ziņojums satur priekšlikumu par jaunu attiecību izveidošanu starp EK un dalībvalstīm, ko veidotu Investīciju un attīstības līgums.
Vai Latvija būs gatava slēgt Investīciju un attīstības līgumu ar EK, kas paredzēs abpusējas saistības un pienākumus ne tikai par atskaišu savlaicīgu iesniegšanu EK par fondu apguvi, bet arī vismaz reizi trijos gados iesniegt ekonomisku pamatojumu, ko šī fondu apgūšana ir devusi - gan makroekonomisko, gan sociālo, gan īpaši tautsaimniecības nozaru rādītāju griezumā? Vai Latvija varēs kopā ar citām jaunajām dalībvalstīm nosargāt esošo struktūrfondu sadalījumu, vai arī būs spiesta pieņemt «revolucionāros» priekšlikumus par principiāli citādu struktūrfondu pārdali nākotnē - 65% no ES piešķirtās naudas novirzīt trijām četrām kopējām ES prioritātēm: klimata problēmu apkarošanai, zinātnei un pētniecībai, izglītībai u. c.? Tad tikai 35% fondu paliks dalībvalstu ziņā.
Jaunie priekšlikumi ir vērsti uz ES kopējās konkurētspējas celšanu. Taču Latvijas IKP uz iedzīvotāju, kas vēl ir ap 48-49% no ES vidējā, drīzāk prasa turpināt uzsvaru likt uz ekonomikas pamata infrastruktūras straujāku attīstību, tuvinot to ES vidējam līmenim.
Un vai Latvija spēs efektīvi reaģēt uz t. s. jauno makroreģionu veidošanos, kuri varētu panākt ES fondu daļas pārdali sev? Šajos makroreģionos var piedalīties arī ES kaimiņvalstis (Krievija u. c.), un Latvijas eventuālā piedalīšanās šādās nākotnes programmās varētu būt atkarīga no attiecībām ar kaimiņiem, konkurējot ar citām šī makroreģiona ES valstīm - Somiju u. c.
Vai Latvija spēs pietiekami ātri turpināt strādāt ar 2007. gadā ES ieviesto trīs līmeņu aģentūru mehānismu? ES šo sistēmu nemainīs, jo ar to vēlas mazināt kļūdas un ļaunprātību fondu apguvē.
Par šiem jautājumiem Latvijai ir jāpieņem stratēģiski lēmumi šāgada pirmajā pusē, lai kopā ar eventuālajiem sabiedrotajiem gan Eiropas Padomē, gan EP reāli aizstāvētu Latvijas intereses ES nākotnes kohēzijas (struktūrfondu) politikā.
(Rakstu sērijas turpinājumu lasiet nākamtrešdien.)
*Eiropas Parlamenta deputāts