Šaubas par nepieciešamību vērsties tiesā pauda arī Vācijas kanclere Angela Merkele un iekšlietu ministrs Hanss Pēters Frīdrihs. Partiju mēģināja aizliegt jau 2003. gadā, taču nesekmīgi, un valstsvīri baidās, ka atkārtota sakāve Konstitucionālajā tiesā, kas vienīgā var aizliegt partiju, tikai vairotu NPD popularitāti. Valdība lēma, ka tā vietā atbalstīs aizlieguma prasību, ko plāno iesniegt Vācijas federālās zemes, kas veido parlamenta augšpalātu jeb bundesrātu.
Valdības lēmumu asi kritizēja Vācijas turku un ebreju apvienības. Kā ziņoja Deutsche Welle, Vācijas Ebreju centrālā padome kritizēja valdību par nespēju novērtēt NPD draudus un pārmeta «nepieņemamu neonacistu trivializēšanu».
Runas par NPD aizliegumu aktivizējās 2011. gadā, kad izplatījās ziņas, ka partija varētu būt saistīta ar virkni rasistisku slepkavību.