Sola apgraizīšanas tūrismu
Vācijā ik gadu rituālā apgraizīšana jeb dzimumlocekļa priekšādiņas nogriešana tiek veikta tūkstošiem zēnu, lielākoties no ebreju un musulmaņu kopienām. Jūdaisms paredz, ka jaundzimušais jāapgraiza astoņas dienas pēc dzimšanas, taču islāmticīgajiem šā rituāla norises laiks var variēt ģimenes tradīciju, reģiona un izcelsmes valsts ietekmē.
Ebreju un musulmaņu vidū sašutumu izraisīja Ķelnes apgabala tiesas spriedums jūnija nogalē, kas apgraizīšanu atzina par nelikumīgu. Tiesa izskatīja lietu pret kādu ārstu, kurš 2010. gadā apgraizīja četrus gadus vecu puiku, kuram radās nopietnas pēcoperācijas komplikācijas. Tiesa sprieda, ka tā bijusi «smaga un neatgriezeniska iejaukšanās cilvēka ķermeņa veselumā», kas ir svarīgāks par vecāku vēlmi piekopt jūdaisma tradīcijas. Tā tiesa apgraizīšanu, kas veikta reliģisku, nevis medicīnisku motīvu dēļ, pielīdzināja krimināli sodāmai miesas bojājumu nodarīšanai.
Tas saniknoja ebrejus un musulmaņus, kuri pārmeta, ka tiek ierobežota reliģiskā brīvība. Tiesas lēmums izraisīja starptautisku neapmierinātību. Vārdu cīņā iesaistījies arī Vīzentāla centrs Losandželosā, velkot līdzības ar nacistiskā diktatora Ādolfa Hitlera cienīgu antisemītismu, rakstīja The Local. «Jau 3500 gadus ikviens vīriešu kārtas bērns pievienojies ebreju tautai ar cirkumcīzijas rituālu,» skaidroja rabīni. Viņi norādīja, ka tā aizliegums ir atgriešanās pie reliģiskās brīvības ierobežojuma, un paspilgtināja to ar kādu Ā. Hitlera citātu: «Sirdsapziņa ir ebreju izgudrojumus, tā ir tāds pats kauna traips kā apgraizīšana.»
Cirkumcīzijas atbalstītāji mudinājuši ar likumu garantēt to, ka netiek ierobežotas to reliģiskās tradīcijas. Aizliegums neko neatrisinātu, jo ticīgie dotos «apgraizīšanas tūrismā», proti, veiktu operācijas ārvalstīs.
Vācijas Centrālās ebreju padomes vadītājs Dīters Graumans intervijā žurnālam Focus uzsvēra, ka apgraizīšana ir neatņemama ticības sastāvdaļa. Ja Ķelnes spriedums taps par tiesu precedentu, «Vācija kļūs par vienīgo valsti visā pasaulē, kurā aizliegta apgraizīšana». Taču žurnāla veiktā aptauja liecina, ka 56% vāciešu atbalsta pretrunīgo spriedumu, kamēr tikai 35% pret to iebilst.
Lēmums jāpieņem pašam
Lai mazinātu nesaskaņas, Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle solījis aizstāvēt reliģisko brīvību un nepieļaut apgraizīšanas kriminalizāciju. Arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles koalīcijas partneri - Brīvo demokrātu partija (FDP) - strādā pie likuma, kas garantētu tiesības uz rituālo apgraizīšanu, jo, pēc partijas teiktā, pretējā gadījumā Vācija sūta skaidru signālu, ka tās teritorijā iebraucējiem - it sevišķi musulmaņiem - nav vietas.
Apgraizīšanu asi nosodījuši bērnu tiesību aizstāvji, jo lēmumu par medicīnisko operāciju parasti pieņem vecāki. Medicīnas un tieslietu eksperti norādījuši, ka nav pamata pavisam aizliegt cirkumcīziju ticības vārdā, tomēr rekomendē to veikt tikai tad, kad cilvēks ir gana liels, lai pats spētu izšķirties par šādu soli.
«Neviens nevēlas aizliegt islāmā un jūdaismā paredzēto reliģisko apgraizīšanu,» Ķelnes tiesas spriedumu ziņu aģentūrai Reuters skaidroja Pasavas Universitātes profesors Holms Pucke. «Taču lēmums par operāciju būtu jāpieņem tiem, kuriem tā tiks veikta.»