Vadoņa dzimšana no biznesa gara

Katrs, kam talants ar virsvērtību, glābjas kā var. Mēs lepojamies. - Skarbi un patiesi!

Skatos uz izgaismoto Rīgu, kas diža ar torņiem un vareno CENTRU. Vai tad RĪGA nav īpaša vieta, sevišķa cilvēku apmetne, kur tad nu sapulcējušies paši gudrākie, zinošākie un ar varu apveltītākie cilvēki, kas šo centru padara par līdzvērtīgu jēdzienam VADONIS? Ļoti gribētos, lai noplok tieksme uz daudziem vispārinājumiem un diagnozes noteikšana vairākumam, vīrusu kodēšana mūsu apziņā. Ir pietiekoši daudz cilvēku, kas dzīvo samērībā un vienkāršībā, dvēseles sakoptībā, kuri spēj būt nesavtīgi, nes sevī labas domas un gribu, bet nespēj sabiedrībā ko būtisku mainīt, jo nav iecelti noteicēju kārtā. Viņi zināmā mērā ir naivisti, antiņi. Bet ANTIŅŠ, kā saka Imants Ziedonis, paliek, arī kad princese ieķīlāta- investīciju bankā. Izrādi "Vadonis" par sensāciju padarīja noteikta ļaužu grupa, kas bez apstājas piedalās VISĀDĀS runās. Sajutuši, ka varēs izcentrēties jeb samanījuši, kā jūs pats sakāt, ka „te ir!”, arī teātra kritiķi nelaida garām radušos iespēju. Bija vērts? Vai runas skar pa logu izsviestu kaķi, mēslainē pamestu bērnu, personīgo dzīvi vai kāda vēsturiska vai šodienas vadoņa orientāciju dažādās dzīves jomās, cilvēkiem ir viedoklis. Vai savs? To nevar zināt. Daudzi daudz ko ZIN. Es, piemēram, NEZINU, jo uzskatu, ka man nemitīgi melo (vārdi nesakrīt ar darbiem) un, ka mani aktīvi aplaupa, ko jūtu pats uz savas ādas. Un es diez vai SAPRATĪŠU, kad pienāks kārtējās vēlēšanas, ko darīt. Ja kāds zina, saprot un spēj paskaidrot vairāk, kāpēc to nedara? VADONI negaidu un uz brīnumu valsts mērogā neceru. Ja kas labs notiks, būšu priecīgs. Lai arī bagātīgi apmeklētu un izrādītu, neredzu „Žurkas Kornēlijas” lielo vērtību. Tas dzīvnieciņš ir uzpūsts, izplūdis daudzvārdībā un dīvainā komikas izpratnē, sācis nelāgi ost. Pēdējoreiz dabūjām tādus priekšnesumus, kā „Prāta vētru” distrofiķu un paralītiķu izskatā , eirozvaigzni trako kreklā u. c. jaukumus. Lai Dievs nedod! Jūs sakāt, ka netiek runāts par morālo un ētisko īpašību kopumu, kas būtu nepieciešams ikvienam, kas pretendē uz vadošu vietu valstī. Kad un kas runās? Jūsu ietekmes lauks ir iemūrēts avīzes raksta ietvaros, lai arī cik laba būtu bijusi Jūsu griba. Daudzi vairs laikrakstus nepasūta un nelasa, jo nevar atļauties un arī nevēlas slīkt drūmajos informācijas plūdos. Televīzija ir vienmēr pa rokai un tās ietekme nav izmērojama. Nojaušama gan. Mums lemts dzīvot no TĀS KULTŪRAS, kas ir viegli pieejama, tiek iestāstīta un iemācīta, tad kļūst pieprasīta un attiecīgi pasniegta, un ietekmē mūsu apziņu katru mīļu brīdi. Visu aparātu sistēmu jau neizslēgsi. Un maku ar iedomām nepiepildīsi. Kad zelta zivtiņai no daudzām gribēšanām acis izspiestas, jāsēž vien ir pie siles. Labās ziņas priecē, bet bieži no ārzemēm. Katrs, kam talants ar virsvērtību, glābjas kā var. Mēs lepojamies. Es arī. Skaudība un nenovīdība mani neskar. Nav nekādas mistikas, ir likumsakarības.

Savdabīgi - 3/4 daļas raksta par slikto un tad - īsi par labo. Ha!

pilnigi piekritu. vismaz kādam cilvēkam ir saglabājies skaidrs skats uz lietām.

Siltu pateicību Naumaņa kungam par šo rakstu sajutu. Cik labi, ka t.s. kultūras cilvēks, pie tam ietekmīgs un ar autoritāti kā Naumanis, atļaujas paust savu pilsonisko stāju laikā, kad Latvijas valstiņa ir bīstamā situācijā. Atzinība Naumanim! Un ceru, ka tomēr būs maz to, kas uzķersies uz Ēķa Viltuspatriotisma tumšā āķa.

Tiem viriņiem - potenciālajiem "vadoņiem", kuri rakstā minēti, diemžēl ne tikai māla kājas, bet arī māla smadzenes un sirdis. Lielisks raksts!

arī Mārtiņa Ozoliņa izcīnītā 2. vieta diriģentu konkursā Somijā vakar vakarā :)

Perfekti, Normund!!!

Par līdera morālajām un ētiskajām īpašībām nav īpaši jādiskutē - tā ir aksioma, ka tām cilvēkā jābūt primārajām. Krietnums - visupirms, kompetence - tikai pēc tam. Tā ka līderis un valstsvīrs nedzimst no biznesa gara. Kā teicis godavīrs un valstsvīrs Jānis Čakste: veikalnieks un valstsvīrs ir nesavienojamas lietas. Mūsu izglītības sistēma to diemžēl Latvijas sabiedrībai nav iemācījusi.