Kopš pagājušajā nedēļā neuzticību viņam izteica Saeimas budžeta komisija, nopietni ir sašūpojies par FKTK pelēko kardinālu dēvētā Jāņa Brazovska krēsls. Sekas Brazovska padzīšanai no amata var būt tālejošas - ne tikai Latvijas krājbankas lietas dēļ, bet arī tāpēc, ka šis amats ir atslēgas figūra iestādē, kas veic Latvijas banku sektora uzraudzību.
Lai gan viņa kandidatūru atbalsta finanšu ministrs, Latvijas Bankas vadītājs un Vienotība, uz balsojumu Brazovskis dosies bez Saeimas atbildīgās komisijas atbalsta. Vēl vairāk - šodien Brazovska pārapstiprināšanai amatā trūkst koalīcijas atbalsta, ko negrib vai nespēj nodrošināt Vienotība.
Valdis Dombrovskis ir paziņojis, ka negrasās meklēt opozīcijas atbalstu Brazovska atkārtotai apstiprināšanai amatā. Ja tā nav publiska retorika, kas slēpj to, ka atbalsts Brazovska pozīcijai tiek aktīvi meklēts pie Vienotības elektorātā nepopulārām partijām, kas šobrīd atrodas opozīcijā, tas nozīmē, ka ilggadējais finanšu uzraudzības «vietnieks» ir pamests likteņa varā. Kas, lai arī ir mazticami, tomēr - iespējams.
Ja Brazovskis netiks apstiprināts amatā, šī būs otra augstākā FKTK amatpersona, kas tiek atbrīvota ar pārmetumiem Latvijas krājbankas kraha sakarā. Atcerēsimies, ka saistībā ar Krājbankas krīzi ar Saeimas lēmumu no amata jau tika atstādināta toreizējā FKTK vadītāja Irēna Krūmane. Par kredītiestāžu uzraudzību tieši atbildīgā Brazovska neapstiprināšana amatā ar līdzīgu motivāciju Saeimas balsojumā neapšaubāmi ļaus izdarīt secinājumu, ka valsts ir atzinusi savu vainu Krājbankas krahā.
Tas nozīmē, ka Raimonds Pauls, Santa Anča un citi cietušie kreditori būs atraduši durvis, kur klauvēt. Un tās ir valsts durvis. Lēmums par Latvijas krājbankas sanācijas neveikšanu, par ko Satversmes tiesā ir vērsušies konstitucionālās prasības iesniedzēji, neapšaubāmi bija politisks lēmums.
Finanšu ministrs un Latvijas Bankas vadītājs jau pirms tiesas lēmuma pieņemšanas skaidri pateica, ka neredz Krājbankas sanācijas iespējas un tās dienas ir skaitītas. Pēc tam kad atklājās dokumenti, kas liecināja par to, ka valdība faktiski ir devusi zaļo gaismu nekorektajai Antonova rīcībai, novirzot bankas līdzekļus airBaltic glābšanai, ir pamats domāt, ka Krājbankas krahs ne tikai nebija pēkšņs, bet tika apzināti stimulēts no valdībai tuvu stāvošu personu puses, lai pēc tam iegūtu kontroli pār airBaltic un citu aktīvu realizāciju.
Padarīt Brazovski par vainīgo šajos notikumos nozīmē atrast otru grēkāzi blakus Krūmanei, novirzot uzmanību no tā, ka bez Antonovu ģimenes nākamais lielākais Krājbankas kraha vaininieks ir valdība.
Arī Latvijas banku sektors, kurā pirmajā pusgadā vien ir ieplūduši 1,2 miljardi ASV dolāru nerezidentu naudas, šobrīd nealkst nezināmu pārmaiņu, kuras izraisītu faktiski kopš 1997. gada amatā esošā augstā banku uzraudzības ierēdņa noņemšana. Zirgu maiņa uz pārceltuves interesē vispirms tos, kuri FKTK amatā politiski mēģina dabūt savu cilvēku uz tiem pāris gadiem, kad kredītiestāžu uzraudzība tāpat pāries ES rokās. Tomēr intriga uz Saeimas sēdi saglabājas liela, jo Brazovska izredzes ir piecdesmit pret piecdesmit.