Taču vēl viena būtiska iespējamā problēma - tā kā joprojām neizprotamu iemeslu dēļ prokurora lēmums (jau deviņus gadus pēc tā pieņemšanas) par ārvalstīs esošo aktīvu arestu nav oficiāli un juridiski korekti darīts zināms konkrēto valstu kompetentajām iestādēm, šos īpašumus, iespējams, vispār nevarēs konfiscēt par labu cietušajiem, tajā skaitā Latvijas valstij.
Mantu glabā gan pirms, gan pēc
Dienas rīcībā esošie dokumenti liecina, ka jau 2007. gada 17. decembrī toreizējais apsūdzības virzītājs prokurors Andis Mežsargs krimināllietā pieņēma lēmumu par aresta uzlikšanu mantai - dažādās ārvalstīs reģistrētu kopumā 32 uzņēmumu kapitāla daļām, tajos, pēc kriminālprocesā iegūtajām ziņām, Lembergu ģimenei tieši vai pastarpināti pieder kapitāla daļas (akcijas) un no tām izrietošās tiesības, viņi ir tieši vai pastarpināti patiesā labuma guvēji ar no tā izrietošajām tiesībām, vai arī viņi nodevuši sev tieši un pastarpināti piederošu mantu uzticības valdījumā ārvalstu uzņēmumiem. Šajā pašā lēmumā noteikts arestēto mantu nodot glabāšanā Šveices advokātam Rudolfam Meroni.
Taču dokuments atklāj interesantu niansi - lēmumā uzskaitītie fakti nepārprotami norāda, ka prokuratūras ieskatā tieši R. Meroni bijusi tā persona, caur kuru Lembergu ģimene netieši pārvaldījusi aktīvus, kurus apsūdzības uzturētāji notiesājoša sprieduma gadījumā valsts vārdā vēlas konfiscēt kā kompensāciju par labu valstij. Minētajā prokurora lēmumā gan arī noteikts mantas glabātāju R. Meroni brīdināt, ka viņam aizliegts jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), slēpt, mainīt vai atsavināt lēmumā norādīto mantu, kuras patiesais īpašnieks vai labuma guvējs prokuratūras ieskatā ir Aivars Lembergs vai Lembergu ģimene.
Kā Dienai norāda tiesību speciālisti, saskaņā ar likuma prasībām mantas arestēšana ārvalstīs notiek, Latvijai lūdzot to valsti, kurā manta atrodas, atzīt Latvijas Republikas prokuratūras pieņemto lēmumu un to izpildīt. Respektīvi - ārvalstī esošās mantas arestēšanu izpilda šīs konkrētās valsts attiecīgās institūcijas atbilstoši valstī noteiktajai tiesiskajai kārtībai. Šāds mehānisms ir starptautiski pieņemta prakse, jo, piemēram, nevar latvietis brīvi rīkoties ar šveicietim piederošu Šveicē reģistrētu uzņēmumu bez attiecīgiem Šveices atbildīgo institūciju lēmumiem. Tāpat noteikts, ka arestētā manta jānodod izvēlētai personai glabāšanā, tai izskaidrojot turpmākās tiesības un pienākumus, un personai jeb mantas glabātājam par to jāparakstās, kas ir viens no būtiskākajiem aspektiem šajā procedūrā, jo glabātājs ar savu parakstu uzņemas pienākumu mantu saglabāt ne mazākā vērtībā, kāda tā ir uz saņemšanas brīdi.
Minētajā lietā par cietušajiem atzītas vismaz divas personas, taču pamatā notiesājoša sprieduma gadījumā uz arestētās mantas konfiskāciju ir cerības Latvijas valstij.
Darbs pusdarīts, manta kūst
Tomēr krimināllietā, lai gan tajā figurē ievērojami aktīvi, reāla ārzemēs esošās mantas arestēšana nav notikusi. Dienas avoti skaidro, ka lēmumi par mantas arestēšanu pieņemti, bet ārvalstīs tie nav izpildīti. «Prokuratūras prokurori par mantas glabātāju ir pasludinājuši Šveices advokātu Rudolfu Meroni, turklāt viņš par mantas glabātāju ir nozīmēts gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tajā pašā laikā to ārvalstu, kurās atrodas R. Meroni glabāšanā nodotā manta, attiecīgās institūcijas par to, ka viņu teritorijā reģistrētā manta būtu arestēta, nav informētas, respektīvi, līdz pat šim brīdim atbilstoši starptautiskajai tiesību praksei Latvijas kompetentās iestādes nav nosūtījušas kolēģiem ārzemēs tiesiskās palīdzības lūgumu nodrošināt konkrētu īpašumu arestu atbilstoši to likumiem. Rezultātā par ārvalstīs esošo mantu aresta lēmums it kā ir, bet nav neviena, kurš būtu atbildīgs par tās vērtības saglabāšanu. Faktiski realitātē ir pieteikusies kāda persona R. Meroni, kas ar šo mantu brīvi rīkojas pēc saviem ieskatiem un juridiski nevar tikt saukts pie atbildības gadījumā, ja viņa darbību dēļ mantas vērtība tiek samazināta,» norāda tiesību speciālisti.
Līdz ar to ir liela varbūtība, ka notiesājoša sprieduma gadījumā valsts nekādu ārvalstīs esošas mantas konfiskāciju nevarēs veikt, jo nav nevienas personas, kura tiesiskā kārtībā varētu arestēto mantu nodot Latvijas Republikai, jo neviens to ārvalstīs juridiski nav pārņēmis un nav uzņēmies atbildību par tās saglabāšanu. Reālā situācija šodien ir tāda, ka persona, kura nav uzņēmusies pienākumu saglabāt mantu un kurai turklāt nevienā brīdī nav piešķirtas tiesības ar to brīvi rīkoties pēc saviem ieskatiem, ar to pat ļoti aktīvi rīkojas - pārvalda daudzus uzņēmumus, noved tos līdz maksātnespējai un pat atsavina par būtiski zemu cenu. Nepārprotami secināms, ka Latvijas valstij tiek nodarīts būtisks interešu aizskārums, jo arestētās mantas vērtība tiek būtiski samazināta, taču neviena oficiāli atbildīgā par šo rīcību nav, akcentē Dienas avoti.
Vienlaikus tiesību eksperti vērš uzmanību arī uz citu nopietnas grūtības radošu apstākli notiesājoša sprieduma gadījumā. Proti - arī gadījumā, ja būs stājies spēkā galīgais notiesājošais spriedums, paredzot arī arestēto īpašumu konfiskāciju, un valsts vēlēsies pārņemt konfiscētos aktīvus, var rasties būtiski juridiski šķēršļi to izdarīt uzreiz. «Pieņemsim, ka tiek paziņots spriedums un tiesa izdos izpildrakstu spriedumā minēto aktīvu konfiskācijai. Vai kāds ir iedomājies, kā to pašreizējā juridiskajā procesa statusā būs iespējams izdarīt? Nosūtīs šo tiesas izpildrakstu uz konkrētu valsti ar lūgumu - lūk, esam pieņēmuši spriedumu konfiscēt šādus aktīvus konkrētām personām par labu Latvijas Republikai. Bet tur taču nav nekādas oficiālas informācijas par kaut kādiem Latvijas prokuratūras vai tiesas lēmumiem saistībā ar šiem īpašumiem. Viņi uzdos visai loģisku jautājumu - kā? Visi šie īpašumi jau desmit gadus ir arestēti? Bet mums par to vispār nav nekādas informācijas,» akcentē tiesību speciālisti. Turklāt būtiski, ka tikai tajā brīdī arī kļūs skaidrs, kāda ir šo konfiscējamo īpašumu vērtība un vai vispār tur ir kādi vērtīgi aktīvi saglabājušies.
Cietušais bez tiesībām
Krimināllietā par vienu no cietušajiem atzīta SIA PARS Termināls (agrākais nosaukums - SIA T2 Terminal), kuras juridiskais pārstāvis šā gada 30. augustā vērsies pie Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča un tieslietu ministra Dzintara Rasnača ar sūdzību par Rīgas apgabaltiesas tiesneša Borisa Geimana prettiesisku bezdarbību minētā kriminālprocesa iztiesāšanā, norādot, ka procesa virzītājs kriminālprocesā apzināti pieļāvis valsts interešu aizskārumu saistībā ar kriminālprocesā arestēto mantu, kā arī ignorē cietušā tiesības kriminālprocesā.
SIA PARS Termināls vairākkārt lūgusi tiesu beidzot izpildīt aresta lēmumus un nodot pieņemto lēmumu izpildīšanai ārvalstīs. Tomēr tiesa šos lūgumus neizskata - kaut arī likums uzliek pienākumu tiesai kā procesa virzītājai izlemt šādus jautājumus, tiesa vienkārši nerīkojas.
SIA PARS Termināls sūdzībā I. Bičkovičam un Dz. Rasnačam uzsver: «Pirmās instances tiesa nepievērš nekādu uzmanību tam, ka, kopš arestētā manta nodota R. Meroni glabāšanā, tās vērtība būtiski samazinās, un būtiski pieļauj valsts interešu aizskārumu - valsts tiesības saņemt vērtīgu mantu notiesājoša sprieduma gadījumā, jo faktiski sankcionē arestētās mantas vērtības samazināšanos. Runājot par arestētās mantas stāvokli, vēlos minēt piemēru saistībā ar a/s Venceb pieņemto lēmumu par aresta uzlikšanu mantai. Pēc šī uzņēmuma nodošanas glabāšanā un faktiskā rīcībā R. Meroni, uzņēmums jau 2011. gada 7. martā ir pasludināts par maksātnespējīgu. Minētais norāda uz faktu, ka arestētās mantas glabātājs R. Meroni nekontrolēti rīkojas ar arestēto mantu, bet procesa virzītājs - tiesnesis B. Geimans - ignorē šo faktu.»
Tiek arī norādīts, ka 2015. gada jūnijā, izmantojot cietušā tiesības iesniegt pieteikumus tiesai, SIA PARS Termināls pārstāvis ar iesniegumu lūdzis tiesnesi B. Geimanu nodot izpildei 2007. gada 17. decembrī pieņemto lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, taču iesniegums atstāts bez ievērības. «Šādai tiesneša B. Geimana bezdarbībai var būt neprognozējamas sekas, jo man un manam klientam nav saprotams, kā, piemēram, notiesājoša sprieduma gadījumā, notiks Latvijā piemērotās mantas konfiskācijas izpildīšana, ja mantas glabātājs ir ārvalstnieks, kuram manta nav nodota atbilstoši starptautiski noteiktajai atzīšanas procedūrai - tā ka R. Meroni ir pašuzņēmies mantas glabāšanu, kura atrodas ārvalstīs, jeb, citiem vārdiem sakot, glabā citu personu mantu citu valstu jurisdikcijās bez Latvijas kā valsts izdota lēmuma autorizēšanas šajās ārvalstīs,» savā sūdzībā akcentē cietušā pārstāvis. Viņš arī norāda - cietušā lūgumi netiek izskatīti pēc būtības, jo tiesnesis izlēmis, ka iztiesājamā kriminālprocesā SIA PARS Termināls faktiski nav cietušā tiesības lietas iztiesāšanas laikā.
Tiesneša ieskatā vērā ņemams ir apstāklis, ka no paša kompensācijas pieteikuma uzņēmums ir atteicies, tādējādi liedzot sev likumā noteiktās tiesības, un tiesnesis uzskata, ka SIA PARS Termināls, kurš neuztur kaitējuma kompensāciju, bet kuram apsūdzības ieskatā nodarīts kaitējums, lūgumi ir noraidāmi, jo ne valsts, ne citi cietušie šajā kriminālprocesā nav pilnvarojuši SIA PARS Termināls advokātu pārstāvēt viņu intereses, tāpēc iesniegumi par iespējamā kaitējuma nodarīšanu valsts interesēm pēc būtības netiek izskatīti, norādīts sūdzībā.
Uzņēmuma advokāts gan arī norāda uz faktu, ka SIA PARS Termināls vairākkārt lūdzis atcelt cietušā statusu šajā kriminālprocesā, taču šis statuss pretēji uzņēmuma lūgumam tiek mākslīgi saglabāts. «Secīgi - SIA PARS Termināls konkrētajā kriminālprocesā ir cietušais bez jebkādām tiesībām,» akcentē uzņēmuma advokāts un piebilst, ka B. Geimana rīcība lietas iztiesāšanā neliecina par vēlmi nodrošināt arestētās mantas faktisku esamību uz sprieduma pieņemšanas brīdi.
«Atdod» par 126 miljoniem lētāk
Dienas rīcībā nonācis arī dokuments, kas norāda uz konkrētu darījumu, faktiski pārkāpjot prokurora A. Mežsarga 2007. gada 17. decembra lēmumu par aresta uzlikšanu Lembergu ģimenes aktīviem. Proti, šā gada jūlijā a/s Latvijas Naftas tranzīts mazākuma akcionārs Escalada Holdings Ltd. (Escalada) vērsies pie a/s Latvijas Naftas tranzīts padomes ar pieprasījumu celt prasību par zaudējumu 126 081 280,10 eiro apmērā solidāru piedziņu no Latvijas Naftas tranzīta padomes locekļiem Jāņa Berķa, Naura Berķa, Ivara Bērziņa, Diānas Juknas un padomes priekšsēdētāja R. Meroni saistībā ar 2015. gada 17. septembrī notikušo darījumu, kura rezultātā Latvijas Naftas tranzīts pārdeva visas sev piederošās a/s Ventspils nafta (VN) akcijas VN lielākajam akcionāram Euromin Holdings (Cyprus) Limited. Minētās VN akcijas (kopskaitā 43,25% no kapitāla jeb 45 190 423 akcijas) Latvijas Naftas tranzīts šajā darījumā pārdeva par cenu 1,77 eiro par akciju jeb kopsummā par 79 987 048,71 eiro. Escalada iesniegumā norāda, ka VN akcijas faktiski bija vienīgais un būtiskākais Latvijas Naftas tranzīta aktīvs, tāpēc šāds darījums pats par sevi nodara būtisku kaitējumu Latvijas Naftas tranzītam un faktiski vērsts uz Latvijas Naftas tranzīta likvidēšanu. Savukārt darījuma cena nodara būtisku zaudējumu Latvijas Naftas tranzītam un sekojoši tās akcionāru interesēm. «Sabiedrības (a/s Latvijas Naftas tranzīts - red.) komercdarbības jēga ir dividenžu sadalīšana, kas rodas no VN akciju piederības. Atsavinot akcijas, nākotnē vairs netiks maksātas dividendes no uzņēmuma, kura akcijas pieder Sabiedrībai. Tādējādi Sabiedrība nolemta likvidācijai,» pausts iesniegumā, kurā arī uzsvērts, ka a/s Latvijas Naftas tranzīts padomei un valdei ir zināms, ka VN akciju pārdošana nebija nepieciešama, turklāt notika absolūti neatbilstošā brīdī. Vēl jo vairāk - akciju pārdošanas cena šajā darījumā bijusi vairāk nekā trīs reizes zemāka par to patieso tirgus vērtību tajā brīdī, jo darījuma slēgšanas laikā vienas VN akcijas cena biržā bija 3,18 eiro. Savukārt 2015. gada 19. oktobrī Euromin Holdings (Cyprus) Limited izteica obligāto VN akciju atpirkšanas piedāvājumu, nosakot cenu 4,56 eiro par akciju. «Tādējādi gan a/s Latvijas Naftas tranzīts valde un padome, gan arī akciju pircējs - lielākais VN akcionārs - zināja, ka patiesā akciju vērtība ir vismaz 4,56 eiro par vienu akciju. Atsavinot a/s Latvijas Naftas tranzīts mantu par tik zemu vērtību, ir nodarīts kaitējums un mantisks zaudējums Sabiedrībai par kopējo summu 126 081 280,10 eiro - akciju patiesā vērtība 206 068 328,80 mīnus pārdošanas cena 79 987 048,71,» teikts iesniegumā. Turklāt būtiska nianse šajā procesā esot tā, ka nevienam nav zināms, kur atrodas par VN akcijām a/s Latvijas Naftas tranzīts saņemtā nauda - 79,9 miljoni eiro. «It kā nauda ir ieskaitīta kaut kādā Latvijas Naftas tranzīta kontā, bet neviens to nav redzējis,» Dienai norāda neoficiāli avoti.
Te būtiski norādīt, ka a/s Latvijas Naftas tranzīts lielākais akcionārs ir a/s Ventbunkers, kura padomes priekšsēdētājs ir R. Meroni. Savukārt a/s Ventbunkers īpašnieku ķēdīte aizstiepjas uz ārvalstīm, kur figurē divi uzņēmumi, kuru aktīviem ar prokurora 2007. gada 17. decembra lēmumu ir uzlikts arests Lemberga krimināllietas ietvaros, proti, Yelverton Investments B.V. un Tomika International N.V., kuros abos, pēc prokuratūras rīcībā esošajām ziņām, patiesā labuma guvēji ir Lembergu ģimene un kuru glabātājs pašreiz ir R. Meroni. Kā Dienai norādīja tiesību eksperti, arī šajā gadījumā netiek ievērots prokurora A. Mežsarga lēmums par aktīvu arestēšanu, kā arī saglabāšanu ne mazākā vērtībā, kā aresta uzlikšanas brīdī, jo, lai gan Ventbunkeram bez nu jau pārdotajām Latvijas Naftas tranzīta akcijām ir arī citi vērtīgi aktīvi, tomēr jāsecina, ka šajā gadījumā ir zināms konkrēts, turklāt ļoti būtisks arestēto aktīvu faktiski prettiesisks samazinājums vismaz 126 miljonu eiro vērtībā. Nevar nepamanīt arī iesniegumā minētu interesantu formulējumu attiecībā uz R. Meroni statusu a/s Latvijas Naftas tranzīts un Ventbunkerā un viņa darbībām: «Rudolfs Meroni sevi atzīst par (a/s Latvijas Naftas tranzīts - red.) padomes priekšsēdētāju un pats sevi par tādu faktiski ir padarījis, lielākā Sabiedrības akcionāra Ventbunkers padomes vārdā dodot uzdevumu valdei Sabiedrības akcionāru pilnsapulcē izvirzīt un ievēlēt sevi par Sabiedrības padomes locekli. Šādas darbības īstenotas, lai realizētu kontroli pār Sabiedrību un tās mantu. Tādējādi Rudolfs Meroni atbilstoši Komerclikuma 168. panta noteikumiem ir speciālais subjekts, kuram pienākums atlīdzināt zaudējumus ir arī tāpēc, ka viņš ar ļaunu nolūku pamudinājis pārējos institūciju locekļus veikt darbības zaudējumu nodarīšanai Sabiedrībai.»
Būtībā visi šie fakti sniedz nopietnus trauksmes signālus, ka tieši valsts tieslietu sistēmas izteiktas bezdarbības rezultātā kārtējo reizi pastāv nopietns risks, ka valsts paliks jaņos, jo brīdī, kad likumīgi stāsies spēkā tiesas spriedums, paredzot par labu valstij jeb Latvijas sabiedrībai piedzīt arī reālus un vērtīgus aktīvus, kas pēc Ventspils amatpersonu krimināllietas apsūdzības būtības ir iegūti nelikumīgi, tiesisku un juridisku neizdarību dēļ tas tehniski nebūs iespējams vai arī prasīs milzīgus papildu resursus nepieciešamo juridisko formalitāšu sakārtošanai.
Taču vienlaikus neatbildēts ir jautājums - vai kāds reāli kontrolē to, ka krimināllietas ietvaros ārzemēs esošo un it kā arestēto īpašumu vērtība netiek prettiesiski samazināta, jeb faktiski to, vai šie īpašumi netiek izsaimniekoti, lai gan tie ar prokurora lēmumu savulaik nodoti glabāšanā ārvalstu pilsonim.