Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) gan ne, jo katrs piektais kredītņēmējs aptuveni pirms 10 gadiem valsts galvotā parāda atmaksu kavē vai neveic vispār. Kādi tam ir iemesli, IZM Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons īsti nezina teikt, bet viņš pieļauj, ka ne vienmēr tā ir spiedīga finansiālā situācija. «Reizēm, kad mēs iesniedzam prasību tiesā, nauda uzrodas,» viņš atzīst.
Iespēja ņemt valsts galvotu kredītu studiju maksas segšanai Latvijā parādījās pirms 13 gadiem. Tagad tos izsniedz un administrē bankas, bet pirmos gadus ar to nodarbojās IZM Studiju un zinātnes administrācija. Šajā laika posmā izsniegto kredītu atmaksa neiet gludi, un teju trīs tūkstoši kredītņēmēju par savām parādsaistībām nav norēķinājušies. Viņu kopējais parāds šobrīd veido aptuveni 2,5 miljonus latu lielu summu. Ar šiem parādniekiem šobrīd cīnās divi IZM Studiju un zinātnes administrācijas darbinieki, kas ir divreiz vairāk nekā krīzes laikā. Nākamgad ministrija cer atbrīvoties no parādu nastas, piedzinēju skaitu trīskāršojot. No nākamā gada valsts budžeta piedzinēju algošanai pieprasīti 63,6 tūkstoši lati.
«Tās [parādu] summas vidēji nav tik lielas. Droši vien kādam parādniekam ir arī ļaunprātīga vai vieglprātīga attieksme. Es pat nezinu, ko viņi īsti domā,» atzīst IZM Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs. Viņš arī pieļauj, ka parādnieki vairāk baidās no bankām, kurām nav tik izteiktu problēmu ar studiju kredītu atguvi. Salīdzinājumam - SEB bankai, kas šobrīd izsniedz valsts garantētos kredītus, aizdevumu atmaksu kavē katrs 20 studiju kredītņēmējs. «Tas varētu būt saistīts ar vairākiem faktoriem, kas skar gan resursu un sistēmu pieejamību, gan ilgāku pieredzi klientu kreditēšanā un attiecību uzturēšanā,» Dienai saka SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītāja Agnese Strazda.
Diplomētā politoloģe Inga, pēc vidusskolas atnākot uz Rīgu, ņēma gan studiju, gan studējošo kredītu, ar ko maksāt par dzīvesvietu, pārtiku un citiem ikdienas tēriņiem. Šobrīd ikmēneša maksājumu bankai kavēt neuzdrošinās. «Banka jau nebija tā, kas man solīja, ka pēc studiju beigšanas atradīšu darbu savā nozarē,» viņa atzīst. Pirmo gadu pēc studiju beigšanas Inga vēl mēģināja atrast pielietojumu diplomam, bet tagad viņa to pārstāja, jo saprata, ka nevēlas nodarboties ar politoloģiju. «Ja šobrīd būtu jāizvēlas, otrreiz vairs neizvēlētos politoloģiju. Nebūt nesaku, ka visa vaina ir universitātē un programmā, kurā studēju. Tomēr domāju, ka nenāktu par ļaunu pārdomāt šādu speciālistu nepieciešamību valstī,» atzīst jauniete.
Valsts lielākās augstākās izglītības iestādes - Latvijas Universitātes - rektors Mārcis Auziņš uzskata, ka pie kredītu neatmaksāšanas nevarētu būt vainojama nespēja atrast darbu. Nodarbinātības rādītāji liecina, ka cilvēkiem ar augstāko izglītību darbu atrast esot vieglāk. «Man nešķiet, ka ekonomiskā situācija ir tā, kas jauniešiem sagādā problēmas,» viņš saka.
Nepietiekamu darba vietu skaitu kā iemeslu studiju kredītu atmaksas kavēšanai min Latvijas Studentu asociācijas prezidents (LSa) Edvards Ratnieks. «Ja cilvēks godprātīgi aizbraucis uz Rīgu, lai iegūtu izglītību, un pēc tam devies atpakaļ uz savu dzimto vietu, bet tur nav darba, tad viņam arī nav naudas kredīta atmaksai,» viņš saka. Vaicāts, vai iemesls parāda neatmaksāšanai un bezdarbam nav saistīts ar izglītības kvalitāti, E. Ratnieks atbild, ka tam ir otršķirīga nozīme.
Citādi domā Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) Studentu asociācijas prezidents Armands Leimanis, kurš pretēji E. Ratniekam ir izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa virzīto reformu atbalstītājs. Viedokļu nesakritības dēļ RJA Studentu asociācija arī ir izstājusies no LSA. «Tas ir rezultāts tam, ka augstskolas nav konkurētspējīgas un students iegūst diplomu, ar kuru viņš pēc tam nevar atrast darbu,» uzskata A. Leimanis. Vaicāts, vai R. Ķīļa iecerētā pāreja uz studiju kreditēšanas sistēmu problēmu ar kredītu atmaksu nepalielinās, A. Leimanis atbild: «Protams, risks būs, bet tāpēc pirms tam tas viss tiks analizēts.»
Izglītības un zinātnes ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Reinis Tukišs šādu risku gan apšauba, jo iecerētajā modelī studiju kredītu atmaksa tiktu nodrošināta nodokļu veidā. Turklāt kredīts būtu jāsāk atmaksāt brīdī, kad absolventa ienākumi sasniegtu vidējās algas līmeni. R. Tukišs arī šaubās, ka šāda kredīta atmaksas kārtība varētu pamudināt cilvēkus algu saņemt aploksnēs. «Maksājums būtu 5-10% robežās [no algas]. Es nedomāju, ka šī summa ir tik liela, lai cilvēks riskētu saņemt algu aploksnē,» viņš uzskata.